09.01.2018
Baiba Fromane: Būvniecības likuma grozījumi ir loģisks solis nozares attīstībā
Būvniecības nozare, kas Latvijas simtgadi sagaida kā viena no mūsu valsts ekonomikas attīstības “atslēgas” nozarēm, pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi virkni izmaiņu tās regulējumā. Un pārmaiņas turpinās. Pērn un šogad esam apzinājuši un analizējuši faktorus, kas traucē nozarei attīstīties, tāpēc precīzi zinām, kas būtu darāms, lai atraisītu Latvijas būvniecības potenciālu. Mana pārliecība ir, ka šobrīd esam situācijā, kur burtiski viens likums var attīstīt vai bremzēt veselu nozari.
Runa ir par Būvniecības likumu – pēdējo gadu laikā tas ir bijis viens no viskarstāk apspriestajiem un kritizētajiem likumiem. Un ne velti – pārlieku smagnējais un birokrātiskais būvniecības regulējums ir viens no nozīmīgākajiem elementiem stāstā par investoru skeptisko attieksmi pret Latviju un turpina kavēt mūsu ekonomikas konkurētspēju (skat. “Doing Business” reitingu).
Pēc diskusijām nozarē un ar ekspertiem ir tapuši vērienīgi grozījumi Latvijas ekonomikai ļoti svarīgajā Būvniecības likumā (kopš pagājušā gada pie grozījumiem likumā strādā Ekonomikas ministrijas izveidota darba grupa). Nekavējoties pie vairākām citām vajadzīgām izmaiņām šajā likumā, šoreiz uzsvēršu vissvarīgāko. Runa ir par principu, kas sabalansē visu būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildību. Tieši šo – izplūdušo atbildības sadalījumu – kā galveno traucēkli nozares attīstībai ir minējuši ne tikai būvnieki, bet arī projektētāji, būvniecības ierosinātāji un citi nozares eksperti.
Mēs zinām, ka Latvijas tiesās gadiem ilgi tiek risināti neskaitāmi strīdi, kur cietušie (tā sauktās trešās personas) nesekmīgi cenšas atgūt zaudējumus, kas radušies būvniecības procesā, cenšas iegūt pierādījumus, atrast vainīgos un pierādīt to vainu. Iemesls – Būvniecības likumā noteiktais atbildības sadalījums starp ēkas īpašnieku (būvniecības ierosinātāju), būvnieku, projektētāju un citiem būvniecības procesa dalībniekiem nav skaidrs. Problēmu gadījumā ir ļoti grūti noteikt, kurā būvniecības procesa daļā kļūmes radušās un kurš ir atbildīgs.
Situāciju var raksturot ar piemēru – jaunas ēkas celtniecības laikā ieplaisā blakus esošā nama fasāde. Šobrīd cietušās ēkas iemītniekiem pašiem ir jāmeklē vainīgais, mēģinot saprast, vai vainojams ir būvnieks, vai kļūda ir meklējama projektētāja darbā. Skan savādi, taču tieši šāda ir likuma “konstrukcija” šobrīd, no cietušajiem paģērot vainīgā meklējumus garos un sarežģītos strīdos.
Tāpēc nepieciešams skaidri un visiem saprotami noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību tā, lai par katru procesu ir viens civiltiesiski atbildīgais. EM darba grupā kopā ar lielākajām būvniecības nozares organizācijām, Latvijas Arhitektu savienību un citiem speciālistiem esam izstrādājuši priekšlikumus grozījumiem Būvniecības likumā (19. pants), ietverot sabalansētu atbildības sadalījumu starp ēkas īpašnieku, būvprojekta izstrādātāju, būvnieku, būvuzraugu un ekspertu, kā arī apdrošinātāju.
Saskaņā ar nozares ierosinājumu ēkas īpašnieks uzskatāms par vienas pieturas aģentūru situācijās, kad kāds no piesaistītajiem speciālistiem – būvnieks, projektētājs, būvuzraugs vai būveksperts – nodarījis zaudējumus trešajām personām. Praksē tas nozīmē, ka cietušajam problēmu gadījumā būs jāvēršas pie ēkas īpašnieka, kura apdrošinātājs vispirms izmaksās kompensāciju. Pēc tam apdrošinātājs noteiks vainīgo un regresa kārtībā piedzīs no tā zaudējumus.
Vienlaikus tieši ēkas īpašniekam kā būvniecības procesa aizsācējam un virzītājam ir jāpatur prātā milzīgā atbildība sabiedrības priekšā un jāspēj atbildēt uz virkni būtisku jautājumu. Vai topošā ēka iederēsies apkārtnē un netraucēs kaimiņiem? Vai tā būs pamats lepnumam arī nākamajām paaudzēm? Gala rezultāts ietekmēs ne tikai tajā dzīvojošos cilvēkus, bet arī apkārtējo vidi un visas sabiedrības dzīvi.
Skaidrības labad jāsaka – nozares piedāvājumā nav runa par atbildības sloga pārlikšanu, bet par loģisku tās sadalījumu. Būvnieks, tāpat kā līdz šim, būtu atbildīgs par būves atbilstību projektam un būves kvalitāti. Taču ar izstrādātajiem grozījumiem tas tiktu skaidri definēts. Tāpat arī tiktu skaidri noteikts, ka būvprojekta izstrādātājs atbildīgs par projekta atbilstību likuma prasībām, par saviem lēmumiem un norādījumiem. Sava atbildība noteikta arī būvuzraudzības veicējam un būvekspertam. Šāds atbildības dalījums sniedz skaidru priekšstatu visām būvniecībā iesaistītajām pusēm un ļauj katram koncentrēties tieši uz savā atbildībā esošajiem jautājumiem.
Uzsveru – šāds atbildības dalījums būvniecībā nav Latvijas izgudrojums, šāda sistēma citviet ir norma jau sen. Turklāt šāda sistēma ar laiku “izstumj” no nozares paviršus sava darba darītājus. Saskaroties ar apdrošinātāju prasībām vienu, otru, trešo reizi, šādi darboņi bankrotēs vai būs spiesti mainīties.
Tāpēc mūsu piedāvājums ir krietni plašāks un dziļāks nekā kāda formulējuma maiņa likumā. Tas kopumā risina trīs jautājumus:
- ievieš efektīvu aizsardzības mehānismu trešajām personām;
- padara atbildīgākus ēku īpašniekus – pakalpojumu sniedzēju izvēlē zemākā cena nedrīkst būt galvenais kritērijs;
- attīra tirgu no nekvalitatīviem projektētājiem, būvniekiem, ekspertiem u. c.
Grozījumu pakete likumā ir tapusi garās un pamatīgās diskusijās ar nozari un cilvēkiem, kuri būvniecībā saskata potenciālu Latvijas ekonomikai. Ceru, ka to paturēs prātā arī likumdevējs, jo nekvalitatīvs likums nozīmē, ka turpināsim zaudēt investīciju piesaistē, turpināsim atpalikt konkurētspējā.