Latvijas būvnieki

Baiba Fromane,

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

Būvniecības nozare ar vairāk nekā miljarda eiro lielu devumu Latvijas ekonomikā* un teju 70 tūkstošiem nodarbināto, ir viena no nozīmīgākajām mūsu tautsaimniecības nozarēm. Ne vien tāpēc, ka šī ir Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības nozare, kurā vietējie uzņēmēji sekmīgi konkurē ar ārvalstu firmām, bet arī tāpēc, ka tai piemīt milzīgs attīstības potenciāls. Taču tas, vai būvniecībā pēc pieciem gadiem strādās, teiksim, jau 100 tūkstoši cilvēku, ir atkarīgs no vairākiem nozīmīgiem lēmumiem un reformām, kas nāks par labu kā būvniecībā strādājošajiem, tā arī būvniecības uzņēmējiem.

Pirmais būtiskais solis paredz noteikt minimālo algu līmeņus, sagrupējot būvniecībā nodarbinātos profesionālās kvalifikācijas līmeņos. Ir skaidrs, ka inženieris saņem krietni augstāku atlīdzību, nekā krāsotājs, tāpēc minimālajiem atalgojuma līmeņiem ir jāatspoguļo reālā situācija darba tirgū. Minimālās algas līmeņu noteikšana padarīs bezjēdzīgu aplokšņu algu maksāšanu, jo nozare būs vienojusies par vienādiem un caurskatāmiem spēles noteikumiem visiem. Kā zināms, būvniecība ar aptuveni 40% lielu ēnu ekonomikas daļu ir jau ilggadējs “līderis” starp visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Un šo ēnu īpatsvars ir galvenais būvniecības nozares attīstību bremzējošais faktors (galvenokārt, dēļ nevienlīdzīgas konkurences apstākļiem).

Noslēdzot ģenerālvienošanos par minimālā atalgojuma līmeņiem (Saeimas šovasar pieņemtiem grozījumi Darba likumā atvieglo tās noslēgšanu), būvniecības nozare kļūtu par Latvijā pirmo, kur iedomātas “minimālās algas” jēdziens tiktu aizstāts ar darba tirgū aktuāliem, pamatotiem atalgojuma līmeņiem. Diferencēta minimālā atalgojuma sistēma dažādās nozarēs ir daudzviet Eiropā pārbaudīta, moderna darba ņēmēju un uzņēmēju attiecību sistēma, jo tā izriet no tirgus prasībām, nevis aprēķiniem ar ļoti īsu “derīguma termiņu”. Tāpēc ieguvēji no ģenerālvienošanās vispirms būs būvniecības nozarē nodarbinātie, kuriem pieaugs oficiālā darba alga un nākotnē arī pensija dēļ lielākiem sociālā nodokļa maksājumiem.

Ģenerālvienošanās satura projekts  paredz visas nozarē reģistrētās profesijas (apmēram – 1200) sagrupēt piecās kategorijās, jeb grupās. Pirmajā un otrajā grupā, kur tiek nodarbināts vislielākais strādājošo skaits, tiktu noteikta minimālā stundu likme, bet pārējās trīs grupās minimālā stundu likme nevarētu būt mazāka. Mūsu piedāvājumā minimālā stundas likme pirmās grupas pārstāvjiem – palīgstrādniekiem, būvstrādniekiem u.tml. – ir 4,54 eiro, jeb 771,8 eiro uz papīra. Savukārt otrās grupas speciālistiem – kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem – minimālā stundas likme būtu 5,7 eiro jeb 969 eiro mēnesī uz papīra.

Esmu pārliecināta, ka atlīdzības legalizēšana būtiski izmainīs arī darbinieku attieksmi pret savu darba devēju un darba kvalitāti. Jo darbinieku motivācija un atbildības sajūta parasti izriet no darba devēja atbildības līmeņa, piemēra, ko saviem darbiniekiem rāda uzņēmējs. Motivēts un adekvāti atalgots darbinieks ir viens no mūsu mērķiem, argumentējot ģenerālvienošanās noslēgšanu kā pirmo soli būvniecības nozares sakārtošanai.

Otrs un vienlīdz būtisks mērķis ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana, proti, vienādi konkurences nosacījumi visiem būvniekiem. Arī to sekmēs ģenerālvienošanās, jo uzņēmēji tā varēs veidot korektas, darba tirgus situācijai un izmaksām atbilstošas attiecības ar apakšuzņēmējiem un darbu veicēji – ar ģenerāluzņēmējiem. Tiks sakārtotas būvniecības projektu tāmes, jo arguments par it kā zemākām būvniecības izmaksām ir ilūzija, kas bieži balstās negodīgā kompercpraksē. Sekas nav tikai valstij nenomaksātie nodokļi, – sekas ir arī zemāka darbinieku motivācija un sliktāka darbu kvalitāte. Turklāt, ģenerālvienošanos parakstījušajiem uzņēmējiem esam aicinājuši paredzēt virkni motivējošu iniciatīvu, tostarp, dažādus IIN atvieglojumus.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jāatrisina ģenerālvienošanās kontekstā ir virsstundu apmaksas sistēma. Ar ģenerālvienošanos būtiski ceļot minimālo algu nozarē, jautājums par virsstundas apmaksas kārtību būtu atstājams pušu vienošanās ziņā, ievērojot gan darbinieku ieguvumus, gan darba devēju izmaksas ceļot minimālo atalgojumu. LBP jau ir izteikusi priekšlikumu iekļaut Darba likumā normu, kura paredz, ka, slēdzot ģenerālvienošanos, puses var vienoties par citu virsstundu apmaksas apmēru un kārtību, ja ar ģenerālvienošanos nozarē alga tiek noteikta būtiski lielāka par valstī noteikto

Esmu pārliecināta, ka visiem būvniecības nozares uzņēmumiem mērķis ir viens – veidot drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu nozares attīstību, tāpēc aicinu ikvienu būvniecības nozares uzņēmumu un būvniecībā strādājošos atbalstīt minimālo algu līmeņu noteikšanu.

* Būvniecības nozares kopējā pievienotā vērtība 2016.g. beigās bija 1,14 miljardi eiro. Nozares loma Latvijas ekonomikā – tās īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā ir 5,2%.