Būvniecības nozares ģenerālvienošanās par minimālo algu

Image for Būvniecības nozares ģenerālvienošanās par minimālo algu

Ģenerālvienošanās ir būvniecības nozares virzīta iniciatīva, kas tās noslēgšanas gadījumā iegūs obligātu raksturu un attieksies uz visiem nozarē strādājošiem. Līdz ar to darba devējam būs pienākums maksāt darbiniekam atalgojumu, kas nav mazāks par koplīgumā noteikto atalgojuma līmeni.

Eiropas valstīs ģenerālvienošanās tiek izmantota kā efektīvs instruments darbinieku tiesību aizsardzībai, kvalificēta un motivēta darbaspēka atbalstīšanai. Vienlaicīgi šāds visai nozarei saistoši koplīgumi kalpo cīņai ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.

Kas ir ģenerālvienošanās?

Ģenerālvienošanās jeb nozares koplīgums ir civiltiesisks līgums, ar kuru nosakot minimālo atalgojumu būvniecības nozarē, tā kļūst saistoša visiem nozares uzņēmumiem.

Kritēriji, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai nozarei:

  1. darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku;
  2. viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

Ģenerālvienošanās noslēgšanas apsvērumi

Būvniecības nozare jau ilgstoši ir uzrādījusi ļoti augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas ir veicinājis virkni negatīvu procesu, kuri nelabvēlīgi ietekmējuši nozares attīstību. Lai to risinātu ir nepieciešami efektīvi instrumenti, kuri sistēmiski un bez izņēmumiem attiektos uz visiem nozares uzņēmumiem.

Ģenerālvienošanās ir iespējami efektīvākais juridiskais risinājums, jo tā paredz minimālā atalgojuma piemērošanu, kurš būtu saistošs jebkuram nozarē strādājošam uzņēmumam. Pastiprinot ģenerālvienošanās efektivitāti, tā var tikt kombinēta arī ar citiem specifiskiem kontroles pasākumiem, piemēram, elektroniskā darba laika uzskaiti un Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts darba inspekcijas kontroles pasākumiem.

Nozares datu analīze un aprēķini

Izstrādājot ģenerālvienošanās potenciālo saturu, pirmkārt, tika analizēti VID iesniegtie dati par visām profesijām, kuras ir reģistrētas būvniecības nozarē, vidējo darba ņēmēju skaitu un nostrādājām stundām mēnesī, vidējo stundu likumi un darba algu. Pēc datu analīzes tika izstrādāta metodika zemākās profesiju grupas minimālās stundu likmes aprēķinam.

Darba grupas diskusiju rezultātā tikai atbalstīts piedāvājums nozares kopējo statistiku salīdzināt ar 200 lielāko nozares uzņēmumu datiem par konkrētajām profesijām, lai iegūtu objektīvus datus par iespējami “reālajām” stundu likmēm.

Lai nodrošinātu samērīgas minimālās algas likmes noteikšanu – no 200 lielāko uzņēmumu vidējās vērtās stundu likmes tiek atņemti 10% – un šāda likme tiek noteikta kā minimālā būvniecības nozarē. Tas nozīmē, ka minimālais atalgojums būvniecības nozarē būtu 780 eiro (bruto).

Ieguvumi uzņēmējiem, kuri atbalstīs ģenerālvienošanos

Uzņēmumi, kuri iesaistās ģenerālvienošanās procesā , pārstāv to nozares uzņēmumu daļu, kuriem ir vēlme veidot ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir drošība, kvalitāte, ilgtermiņa attīstība un nozares konkurētspēja.

Ģenerālvienošanas jau paredz atvieglotus nosacījumus virsstundu apmaksai, kā arī pagarina summētā darba laika pārskata periodu.

Papildus tam tie uzņēmumi, kuri atbalstīs ģenerālvienošanos, saņems sekojošus ieguvumus:

  • pēc ģenerālvienošanās stāšanās spēkā, ģenerālvienošanās parakstītāji ikgadējo valsts nodevu maksās tikai 50% apmērā no noteiktā;
  • iegūs papildus 0,25 punktus būvkomersantu klasifikatorā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos.