Latvijas būvnieki

Baiba Fromane,

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

Strādājot pie ieteikumiem būvniecības nozares regulējuma uzlabošanai, pēdējā gada laikā esmu tikusies ar vairākiem desmitiem būvnieku – gan pašiem lielākajiem nozares pārstāvjiem, gan mazākiem uzņēmumiem, kuri specializējas kādu īpašu darbu veikšanā. Problēmas nozarē ir dažādas, bet kā nozīmīgākos attīstības šķēršļus visi min divas lietas – kvalificētu un motivētu darbinieku piesaistes problēmu un nevienlīdzīgu konkurenci būvniecības nozarē. Tieši tāpēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) ir meklējusi veidus kā mazināt abus minētos šķēršļus, un šādu risinājumu mēs esam atraduši. Turklāt, pievienojot tam biznesu veicinošu pasākumu kompleksu.

Risinājums, kas novērš konkurences kropļojumus (pamatā – nenomaksāto nodokļu dēļ) un palīdz motivēt darbiniekus, ir būvnieku ģenerālvienošanās par minimālajiem atlīdzības līmeņiem. Ģenerālvienošanās, jeb koplīgums nozarē, – ir civiltiesisks līgums, ar kuru tiek noteikts minimālais atalgojums nozarē, sadalot darbiniekus vairākās profesionālajās grupās. Tā panākam, ka vienošanās par atlīdzības līmeņiem atspoguļo reālo situāciju darba tirgū, nevis mānīgo “vidējo temperatūru” nozarē. Vienošanos slēdz darba devēji ar arodbiedrību, un, izpildot noteiktus kritērijus*, tā kļūst saistoša visiem nozares uzņēmumiem.

Minimālās algas līmeņu noteikšana padarīs bezjēdzīgu aplokšņu algu maksāšanu, jo nozare būs vienojusies par vienādiem un caurskatāmiem spēles noteikumiem visiem. Kā zināms, būvniecība ar aptuveni 40% lielu ēnu ekonomikas daļu ir jau ilggadējs “līderis” Latvijas tautsaimniecībā. Tieši šo “ēnu” īpatsvars ir galvenais būvniecības attīstību bremzējošais faktors. Atlīdzības legalizēšana izmainīs arī darbinieku attieksmi pret savu darba devēju un darba kvalitāti. Jo darbinieku motivācija un atbildības sajūta izriet no darba devēja atbildības līmeņa, piemēra, ko saviem darbiniekiem rāda uzņēmējs.

Raksta ievadā pieminētais biznesu veicinošo pasākumu komplekss, jeb motivācijas programma, paredz virkni priekšrocību tiem uzņēmējiem, kuri ar savu parakstu sacīs “jā” koplīgumam un faktiski – jaunam attīstības posmam būvniecības nozarē.  Pirmkārt, tie ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildus atvieglojumi. ­Ja šobrīd uz koplīgumu slēdzējiem jau attiecas IIN atbrīvojums par darbinieka ēdināšanas izdevumiem, mēs rosinām ar ģenerālvienošanos paplašināt IIN atvieglojumu klāstu, attiecinot to arī uz izdevumiem par transportu, izglītību vai kvalifikācijas celšanu, kā arī par veselības apdrošināšanu.

Otrkārt, ņemot vērā, ka ģenerālvienošanās mērķis ir nozares darba devēju un arodbiedrības vienošanās par augstāku atalgojumu, tas ietver arī nozīmīgo jautājumu par virsstundu apmaksu. Ar ģenerālvienošanos būtiski ceļot minimālo algu nozarē, jautājums par virsstundas apmaksas kārtību, mūsuprāt, jāatstāj pušu vienošanās ziņā, ievērojot gan darbinieku ieguvumus, gan darba devēju izmaksas ceļot minimālo atalgojumu. LBP ir izteikusi priekšlikumu valdībai iekļaut Darba likumā normu, kura paredz, ka, slēdzot ģenerālvienošanos, puses var vienoties par citu virsstundu apmaksas apmēru un kārtību, ja ar ģenerālvienošanos nozarē alga tiek noteikta būtiski lielāka par valstī noteikto.

No būvniecības nozares puses aizvadītā pusotra gada laikā esam paveikuši apjomīgu “mājas darbu”, lai sagatavotos ģenerālvienošanās noslēgšanai. Priekšlikumus motivācijas programai esam iesnieguši Ministru prezidentam un atbildīgajām ministrijām, jo esam pārliecinājušies, ka koplīguma idejai ir atbalsts būvniecības nozarē. Jāatgādina, ka līdz ar parlamentā šovasar pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā, ir nozīmīgi atvieglota ģenerālvienošanās noslēgšana, tāpēc tiklīdz būs noslēgušās sarunas ar valdību par motivācijas programmas modeli, kā arī tiks panākta vienošanās par virsstundu apmaksu, sagatavosim koplīguma versiju un uzsāksim tās apspriešanu ar būvniecības uzņēmumiem un nozares intereses pārstāvošajām organizācijām.  Tāpēc var teikt, ka būvniecības nozare šobrīd sagaida rīcību no lēmumu pieņēmējiem valdībā un atbildīgajās ministrijās.

Zinu, ka visiem būvniecības uzņēmumiem mērķis ir viens – veidot drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu nozares attīstību, tāpēc aicinu ikvienu uzņēmēju un būvniecībā strādājošos atbalstīt minimālo algu līmeņu noteikšanu un koplīguma noslēgšanu.

* Darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku, vai viņu preču apgrozījums / pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.