LIFE IP

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētajā projektā “No atkritumiem uz resursiem Latvijā reģionālās ilgtspējības un aprites veicināšana, izmantojot atkritumus kā resursus” izstrādās apritīgas būvniecības vadlīnijas un priekšlikumus apritīgas būvniecības sistēmas izveidei Latvijā. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Projekta interneta vietne: wastetoresources.varam.gov.lv  

LBP īstenotās projekta aktivitātes hronoloģiskā secībā, sākot ar jaunāko.

5.12.2022.

LBP ar iepirkumu speciālistiem un ilgtspējas ekspertiem diskutēs par būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas principiem

Apritīgums būvniecībā būs izaicinājums ne vien nozares saistīto industriju profesionāļiem, bet arī izglītības iestādēm un likumdevējam. Resursu efektīva, ilgtspējīga, klimatneitrāla saimniekošana prasa atšķirīgu regulējumu, paradumus, rutīnas, bet galvenokārt – domāšanas veidu.

Noslēdzot izpētes posmu EK LIFE programmas un valsts līdzfinansētā integrētā projektā «Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (Life Atkritumi par resursiem), Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) ir uzsākusi diskusiju ar būvniecības procesa dalībniekiem un uzraugiem, lai noskaidrotu potenciālos šķēršļus un iespējas sistēmas pilnvērtīgai ieviešanai publiskajā un komercsektorā.

Nolūkā iepazīstināt būvdarbu pasūtītāju pārstāvjus ar pētījuma procesā gūtajām atziņām un identificētajiem uzdevumiem būvniecības aprites sistēmas ieviešanai, LBP 7. decembrī piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) rīkotajā ikgadējā konferencē par zaļā publiskā iepirkuma aktualitātēm, kur jau tradicionāli aktuālo tematu vidū ir būvniecība.

LBP cer uz būvniecības un iepirkumu speciālistu un ilgtspējas ekspertu atsaucību, diskutējot par viņu redzējumu, organizāciju kompetencēm un iespējām aprites principu ieviešanā būvdarbu pasūtījumos.

Semināra gaitā LBP aicinās dalībniekus aizpildīt aptauju.

Konferencē klātienē var piedalīties Ogres bibliotēkā. Vairāk informācijas par pasākumu VARAM tīmekļa vietnē un sociālo tīklu profilos.

5.12.2022.

Apritīga būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēma mainīs pieeju resursu izmantošanai būvniecībā

Prasības atkritumu beigu statusa noteikšanai, tehniskie noteikumi būvniecībai ar resursiem, kas atgūti no būvniecības atkritumiem, ēku demontāžas vai radušies kā ražošanas blakusprodukts, mehānisko un ķīmisko īpašību pierādīšana, procesa uzraudzība, būvju pirms-demontāžas audita kārtības noteikšana, datu kartēšana IT sistēmās – tie ir tikai daži no uzdevumiem, ko Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) sadarbībā ar ekspertiem no Passive House Latvija un Būvmateriālu ražotāju asociācijas identificējusi ES LIFE programmas un valsts līdzfinansētā integrētā projekta «Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (Life «Atkritumi kā resursi») izpētes posmā.

Ar šiem un citiem Life «Atkritumi kā resursi» projektā risināmiem jautājumiem pilnvērtīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas izveidei publiskajā un komercsektorā LASUA tiešsaistes mācību konferencē “Būvniecības atkritumu apsaimniekošana – kā sekmēt ilgtspējīgu nozares attīstību?” iepazīstinās LBP pārstāve, sertificēta Vācijas ilgtspējīgas būvniecības sistēmas DGNB konsultante Brigita Vīksne

Konferencei 6. decembrī no plkst. 10:00 varat pievienoties te tiešsaistē

17.08.2022.

LBP iepazīst Austrijas, Somijas un Ziemeļvalstu apritīgas būvniecības labās prakses piemērus

Sākot darbu pie apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveides EK Life programmas integrētajā projekta ““Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste to Resources), Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) veica izpēti par citviet Eiropā būvniecības nozarē realizētajiem aprites ekonomikas principiem.  

Ņemot vērā ekspertu ieteikumus un priekšizpētē konstatēto, secinājām, ka Veiksmīgi un potenciāli pārmantojami labās prakses piemēri rodami gan Somijā, gan Austrijā, kur darbojas sistēma minerālo būvgružu pilnvērtīgai atgriešanai komerciālā apritē, kā arī ieviesta datu sistēma resursu, tostarp būvgružu, ražošanas blakusproduktu un materiālu pārpalikumu, prognozēšanai un ievietošanai atkārtotā tirgū.   

Šķēršļi un iespējas apritīgai būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmai 

Vispārīgie vērtību saglabāšanas procesi, kas raksturīgi aprites ekonomikai, ir: 

  • atkārtota izmantošana 
  • remonts 
  • atjaunošana 
  • atkārtota ražošana jeb pārstrāde 

Projektēšanas, jaunas būvniecības un pārbūves gaita ir iespējams veikt būtiskas izvēles, kas nodrošina šos procesus. Savukārt tipiskie šķēršļi vērtību saglabāšanai ir: 

  • normatīvie ierobežojumi 
  • juridiskā nenoteiktība 
  • nepietiekama industrializācija un kapitalizācija 
  • informācijas nepietiekamība par atkārtotā apritē pieejamām vērtībām  
  • izpratnes trūkums par atbildīgu resursu izmantošanu un bezatbildīgas to izmantošanas sekām  

Austrijā būvniecības atkritumi atgriežas apritē kā pilnvērtīgs produkts 

Austrijā būvniecības atkritumu atlikušās vērtības komercializēšana ir aktuāla jau kopš 2015. gada, kad izdots Rīkojums par būvmateriālu pārstrādii. Uzdevums ir risināts sistēmiski, nosakot nacionāla līmeņa būvniecības atkritumu klasifikāciju, atkarībā no būvgružu tehniskajās specifikācijas, pārbaužu kārtību un atbildīgos, iegūtā materiāla marķējumu, kā arī atļautu un neatļauto iegūtā materiāla pielietojumu. Šie procesi noslēdzas ar atkritumu beigu statusa iegūšanu, kas izslēdz juridisko nenoteiktību. Savukārt praktiskas pārstrādes rezultātā iegūtā materiāla tiesiskai izmantošanai būvniecībā ir  izstrādāti tehniskie standarti darbam ar pārstrādātiem būvniecības atkritumiem. Ņemot vērā augstās izmaksas par atkritumu nodošanu poligonos, būvniecības nozare ir spējusi rast komerciāli izdevīgus pārstrādes risinājumus un nodrošina minerālo būvgružu sastāvā esošo izejvielu atgriešanos industrijā, kas samazina primāro resursu pieprasījumu.  

Sistēmu papildina IT platformaii, kas nodrošina elektronisku informācijas apriti, datu pieejamību un ticamību. 

1. shēma: Pārskats par pieejām būvju demontāžai, “Vadlīnijas pareizai būvniecības projektu apstrādei,” Demontāžas pasākumi, Štīrijas pašvaldības būvgružu ceļvedis, atjaunots un papildināts 2020.gadā.

Uzņēmējiem Somijā ir pieejami dati par būvmateriālu un būvgružu atkārtoto tirgu 

Somi vīzijā par savu valsti 2023. gadā redz “būvniecības un nekustamā īpašuma nozares, kas balstītas aprites ekonomikā”iii.  Vērtības saglabāšana un pēc iespējas ilgstošāka un pilnvērtīgāka izmantošana ir aprites centrālais princips.  

Pērn pieņemtajā Atkritumu likumāiv noteikts, ka Somijā tiek uzturēts atkritumu un blakusproduktu reģistrs, kā arī noteikts tā uzturētājs – uzņēmums Motiva Oy, (143 a §). Šāds ‘tirgus laukums’ izvietots tīmeklī Materiaalitori. Materiaalitori  ir vieta, kur ražotāji un būvuzņēmēji ‘satiek’ atkritumu pārstrādātājus, kuri atgūst izejvielas  produktus no atkritumiem vai iegūst blakusproduktus

Līdztekus jaunā regulējuma ieviešanai un rezultātu mērījumiem Somija izvirzījusi mērķus apritīgai būvniecībai.   

2. shēma: Somijas 2035. gada mērķi apritīgai būvniecībai.

Somijas rīcības programma apritīgas būvniecības ieviešanai cita starpā paredz:  

  • mērīt būvētās vides digitālo ekopēdu un veidot informācijas pārvaldīšanas sistēmas.  
  • Pārmaiņas industrijā stiprināt ar būtisku valsts ieguldījumu zinātnē un pētniecībā.  
  • Sniegt atbalstu digitālu un modulāru risinājumu tapšanai, šo risinājumu eksporta veicināšanai.  
  • Veidot digitālās platformas plūsmu monitoringam un kontrolei (Motiva Oy ir norādīts kā plānotais partneris) . 
  • regulēt būvniecības un projektēšanas vadību tādā veidā, lai tā atbalstītu aprites ekonomiku (izmaiņas regulējumā, kas maina pārvaldības noteikumus).  
  • Pašvaldībām atjaunot teritorijas plānojuma pamatprincipus tā, lai tiktu nodrošināta elastība plānošanā un lietojuma mērķu maiņā.  
  • Veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas iespējos būvju lietojuma mērķa maiņu un materiālu apritīgumu, piemēram, pagarinot būvju pagaidu lietošanas termiņu ārkārtas situācijās.  
  • Veikt izmaiņas materiālu atbilstības apliecināšanā un saskaņošanā

Ņemot vērā labo praksi un pieredzi, LBP turpinās darbu pie būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes un aicina nozares pārstāvjus iesaistīties! 

LBP aicina pieteikties nekustamā īpašuma attīstītājus kopīgai apritīgas būvniecības pilotprojektu īstenošanai! 

Jautājumus un idejas par apritīgām būvmateriālu un būvniecības atkritumu plūsmām sūtiet uz birojs@latvijasbuvnieki.lv vai Life Waste to Resource projekta vadītājai Brigitai Vīksnei: brigita.viksne@latvijasbuvnieki.lv 

Skat. izpētes ziņojumu par labo praksi, ieviešot būvgružu un būvmateriālu aprites sistēmas Austrijā un Somijā.

20.07.2022.

Latvijā nepieciešams veicināt pārstrādāto būvmateriālu otrreizējo izmantošanu 

Resursu efektīvai apritīgai izmantošanai ir plašs, bet pašlaik neizmantots potenciāls – tā, pabeidzot darbu pie ziņojuma par aktuālo situāciju ar būvmateriālu un būvniecības atkritumu apritigumu Latvijā, secina Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) kopīgi ar piesaistītajiem ekspertiem no Passive House Latvija (PHL) un Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA). 

2022. gadā “Zemes resursu patēriņa pārsniegšanas diena” ir 28. jūlijs. Tā ir diena, kas iezīmē datumu, kad cilvēce ir izmantojusi visus bioloģiskos resursus, ko Zeme atjauno gada laikā. Saglabājot izejmateriālus apritē mēs ne tikai mazinām enerģijas patēriņu, CO2 un citus potenciāli kaitīgos izmešus, kas rodas arī būvmateriālu ražošanas procesā, bet arī paildzinām mums visiem kopīgi dotās Zemes resursu bankas ‘veselību’.  Latvijai gada griezumā pagaidām ir 27% bioloģiskā rezerve1, kas nemazina mūsu atbildību par pārtēriņu citās planētas daļās, no kurām iegūstam mūsu patēriņam nepieciešamo, bet teritorijā neiegūto.

1. attēls. Starptautiskās pētnieku organizācijas Global Footprint Network dati un ilustrācija. Latvijas bioloģiskās kapacitātes rezerve 2018. gadā bija 27%.  

Lai noskaidrotu, vai darām pietiekami, lai būvniecības procesā pēc iespējas ilgāk saglabātu dabas resursus apritē un kas būtu darāms, lai aizkavētu to dzīves cikla beigas, LBP un piesaistīto ekspertu grupa veica padziļinātu izpēti. Kopīgā darbā, intervējot vairākus desmitus būvnieku, projektētāju, būvmateriālu ražotāju un atsevišķus atkritumu apsaimniekotājus, kā arī analizējot publiskos datus un pētot valsts datu sistēmas, eksperti skaidroja, ko ēku būvniecības procesā iesaistītie zina par apritīgu resursu izmantošanu, kā Latvijā ir regulēta šī joma, kā industriju pārstāvju un uzraugi interpretē esošo regulējumu un kas, galu galā, traucē veidot atkārtotas “resursu cilpas”, lai nozare pēc iespējas efektīvi un atbildīgi lietotu planētas Zeme mums dotās izejvielas.

  • Kopsavilkums par situācijas izpētes rezultātiem: priekšizpēte apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidei.
  • Novērtējuma ziņojums par būvgružu un būvmateriālu aprites risinājumiem Latvijā komerciālajā un sabiedriskajā sektorā.

12.05.2022.

Apritīgi būvmateriāli un būvniecības atkritumi  

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) ir starp tiem vairāk nekā 20 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbības partneriem, kuri īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (Life Waste to Resources”). Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības vides un klimata programma LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. 

Projekts noritēs no 2021. gada līdz 2028. gadam. Un tā gaitā partneri strādās pie 27 uzdevumiem, īstenojot 141 pasākumu, lai atbalstītu Atkritumu apsaimniekošanas Valsts plāna 2021.-2028. gadam ieviešanu.  

LBP uzdevums sākotnēji ir izpētīt esošo situāciju būvniecības materiālu un būvniecības atkritumu apritīgumu Latvijā publiskā- un komerciālā sektora būvniecības iecerēs un izzināt labās apritīgas būvniecības prakses ārvalstīs. Turpmāk LBP, konsultējoties ar projektēšanas, būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozaru pārstāvjiem, izstrādās priekšlikumus un vadlīnijas apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidei.  

Projekta gaitā tiks veikta arī sistēmas testēšana praksē, apzinātas datu integrācijas iespējas un nepieciešamība, bet beigu posmā, ņemot vērā gūtos pieredzi, LBP sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām.

Projekta interneta vietne: wastetoresources.varam.gov.lv  

#WasteToResources

Projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.