No atkritumiem uz resursiem

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība piedalās Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētajā projektā “No atkritumiem uz resursiem Latvijā reģionālās ilgtspējības un aprites veicināšana, izmantojot atkritumus kā resursus”, kurā izstrādās apritīgas būvniecības vadlīnijas un priekšlikumus apritīgas būvniecības sistēmas izveidei Latvijā. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Projekta interneta vietne: wastetoresources.varam.gov.lv 

Sekojiet jaunumiem Life Waste to Resources projektā: Life projekta aktualitātes un sociālajos tīklos Facebook, LinkedIn, Instagram,Twitter.

LBA īstenotās projekta aktivitātes hronoloģiskā secībā, sākot ar jaunāko.

2.04.2024.

Resursu aprite būvniecībā turpinās sagādāt izaicinājumus

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā. Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (Life projekts) ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

“Mēs, būvnieki, sākām ar sevi! Jā, mēs sagaidām, ka atbildību par apritīgu, ilgtspējīgu būvniecību un nekustamo īpašumu attīstīšanu uzņemsies gan pasūtītāji, gan projektētāju un konsultantu komandas. Tāpat mēs apzināmies, ka būvniecības posmā procesam varam pievienot vien atbildīgu, pārdomātu rīcību un kompetenci attiecībā uz pieejamo resursu dalītu vākšanu un nodošanu pārstrādei. Tīri teorētiski – arī reģenerāciju būvlaukumā. Tomēr, sākot ar praktisko sadaļu jeb aprites cikla nosacīto vidus posmu, ļāvām visiem procesa dalībniekiem skaidrāk ieraudzīt šķēršļus aprites uzdevumu īstenošanā,” skaidro Life projekta vadītāja LBA un vadlīniju projekta izstrādes koordinatore Brigita Ķirule-Vīksne. 

Eiropas Komisija (EK) savā paziņojumā “Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”” (1) (AERP), ir apņēmusies ieviest aprites ekonomiku sešās prioritārajās nozarēs, jeb produktu vērtību ķēdēs. To vidū – arī būvniecība un ēkas. Diemžēl komisijai līdz 2021. gadam nebija izdevies izstrādāt Stratēģiju ilgtspējīgai būvētai videi, kā tas bija plānots. Arī pārējos AERP dokumentus aprites ekonomikas principu ieviešanai būvniecībā nav izdevies saskaņot un publicēt plānotajos termiņos.(2) Tomēr sagaidāms, ka vairākas AERP apņemšanās dienasgaismu ieraudzīs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šā gada otrajā pusē.

Ņemot vērā EK apņemšanos izmantot “Level(s)” (3) sistēmu, lai publiskajā iepirkumā un ES ilgtspējīga finansējuma satvarā integrētu aprites cikla izvērtējumu (4), gatavojot vadlīnijas LBA integrēja “Level(s)” metodoloģiju un piedāvā lietot šīs Eiropas vienotās sistēmas veidnes resursu plūsmu plānošanai un pārvaldībai. “Iespējams, ja tiesiskā skaidrība būtu lielāka un mūsu partneri šajā dialogā posmā – pārliecinātāki, mēs varētu izvirzīt  augstākas ambīcijas, un dot nozarei praktiskāku instrumentu apritīgai būvniecības atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu plūsmu pārvaldībai. Tomēr LBA darbs Life projektā ar šo uzdevumu nebeidzas. Ceram, ka strādājot pie pilnā būvniecības aprites cikla arī Eiropas redzējums būs kļuvis skaidrāks un mēs kopīgi izveidosim apritīgas būvniecības sistēmu, kas būs ilgtspējīga visos aspektos – gan vides, gan sociālajos, ka arī tā būs finansiāli dzīvotspējīga,” lēš LBA vadītājs Edijs Kupčs.

LBA vadlīniju būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā atbildīgajiem nozares  speciālistiem piedāvā:

• būvniecības atkritumu frakciju un kodu kartējumu, 
• aktuālā būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas regulējuma prasību kopsavilkumu, 
• būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas speciālistu atbildību sadalījumu būvniecības atkritumu apsaimniekošanā būvlaukumā komerc- un publisko būvdarbu iecerēs,
• vispārīgo principu darbībām ar bīstamiem un nebīstamiem būvniecības atkritumiem definējumu un principus to atpazīšanai,
• skaidrojumu prasībām atkritumu reģenerēšanai būvlaukumā, 
• kā arī identificē neskaidros jautājumus un definē uzdevumus resursu aprites pilnvērtīgai īstenošanai būvniecībā. 

Darba gaitā noskaidroti būtiskākie turpmākie uzdevumi un nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai īstenotu apritīgu būvgružu apsaimniekošanu būvlaukumā:

1. Atbildīgajiem būvniecības un būvniecības atkritumu apsaimniekošanas procesa dalībniekiem jābūt pieejamai informācijai par kvalitatīvas būvgružu pārstrādes iespējām – jānodrošina pārskatāmu IT rīku (platformu) dalīti vācamo atkritumu frakciju pārstrādes uzņēmumu un pārstrādes jaudu noskaidrošanai.
2. Nepieciešams noteikt garāku uzglabāšanas termiņu no būvgružiem iegūtām otrreizējām izejvielām – šobrīd tas ir 1 gads, kamēr ražošanas blakusproduktiem nav noteikts šāds termiņš.
3. Jāmazina administratīvais slogs konsolidējot Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) un Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas (APUS) atskaites – atkritumu apsaimniekotājam jābūt nodrošinātai iespējai APUS ielasīt Būvdarbu žurnāla būvniecības atkritumu apsaimniekošanas sadaļā BIS reģistrētos datus.
4. Būvizstrādājumiem nepieciešams noteikt vides drošuma prasības vai jāizstrādā atkritumu beigu stadijas regulējums visām būvniecības atkritumu plūsmām ar otrreizējo izejvielu potenciālu (5). 
5. Par būvdarbu un nojaukšanas darbu gaitā atgūto būvizstrādājumu un otrreizējo izejvielu atbilstību atbildīgajai iestādei ir jābūt PTAC.
6. Speciālistiem, kuri ir iesaistīti būvgružu apsaimniekošanā, jānodrošina apmācības.

Turklāt, aprites potenciāla novērtēšanai un monitoringam būvniecībā, LBA ierosinājusi izveidot būvniecības atkritumu jeb resursu aprites IT platforma, datu parādīšanai par plānotajiem būvniecības atkritumiem, kā arī apsvērt dabas resursu nodokļa ekvivalentas noteikšanu no pārstrādātiem būvgružiem sagatavotām otrreizējām izejvielām. 

Ar vadlīniju saturu un piemērošanas iespējām LBA drīzumā iepazīstinās būvniecības procesa dalībniekus. Līdz 2024 .gada nogalei Latvijas Būvuzņēmēju apvienība izstrādās arī priekšlikumu standartizētam publisko būvdarbu iepirkumu līguma pielikumam, lai paredzētu aprites principu integrāciju iepirkumā.

LBA izstrādātās vadlīnijas pieejamas šeit.

Par sadarbību vadlīniju tapšanā Latvijas Būvuzņēmēju apvienība pateicas Rīgas enerģētikas aģentūrai un Ievai Kalniņai, “Pillar Capital” AS BREEAM auditorei Ludmilai Bernšteinei, Būvniecības valsts kontroles birojam, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Life projekta komandai, Valsts Vides dienesta Life projekta komandai, Kristapam Šveisbergam un Arnim Minikovičam no VAS “Valsts Nekustamie īpašumi”, Ingrīdai Gubernatorovai no SIA “ZAAO”, Santai Vaivodai no SIA “CleanR Verso” un “Passive House Latvia” ekspertiem, kā arī aktīvākajiem LBA biedriem – “Saint-Gobain Celtniecības Produkti” SIA un SIA “Knauf”.

(1) COM/2020/98 final, 11.3.2020

(2) COM/2020/98 final, 11.3.2020 ANNEX

(3) https://environment.ec.europa.eu/topics/circular-economy/levels_en

(4) AERP 3.6. punkts

(5) Prioritārās būvniecības atkritumu frakcijas, kam ES nosakāmas vienotas atkritumu beigu stadijas prasības tiks noskaidrotas projektā GROW/2022/OP/0015 

Projekta interneta vietne: https://wastetoresources.varam.gov.lv/

Lasiet arī šeit.

25.02.2024.

Būvniecības atkritumu pārstrāde un izmantošana normatīvo aktu slazdā

Lai diskutētu par neizmantotajām iespējām būvniecības atkritumu apritē, Latvijas Būvuzņēmumu apvienības pārstāvji piedalīsies konferencē Radīt labāk, lietot ilgāk – atkritumi kā resursi Latvijā, kas notiks Cēsu koncertzālē 1. martā.

ES dalībvalstis meklē drošus ceļus kā no būvniecības atkritumiem iegūt nozarē izmantojamus materiālus, kā būvkonstrukcijas lietot atkārtoti un kā samazināt būvniecības atkritumus nākotnē. Atšķirīgā labklājības līmeņa un svārstīgo būvniecības apjomu dēļ Latvijā šis uzdevums ir īpaši izaicinošs. Iespējas ir, bet ir arī daudz kavēkļu – nozares radīto otrreizējo resursu plūsmu apjoms nav pietiekams industriālai ražošanai atbilstošām jaudām; gada laikā neizmantots atkritumu beigu statusu ieguvis materiāls atkal kļūst par atkritumiem; pēc masas lielāko būvniecības atkritumu plūsmu reģenerēšanai būvlaukumā un otrreizējo izejvielu statusa iegūšanai jāiegūst individuālas atļaujas. Tas viss summā rada būtiski augstākas izmaksas nekā nepieciešams jaunu būvizstrādājumu iegādē un kavē pāreju uz aprites ekonomiku būvniecībā. 

Atsevišķās būvizstrādājumu grupās, kur ir tehniskie standarti otrreizējo izejvielu ieguvei un regulējums ļauj tos pievienot jaunu būvizstrādājumu ražošanas ciklā, izmantošanu bremzē vispārpieņemti priekšstati par izstrādājuma dizainu.  

Latvijas Būvuzņēmumu apvienība (LBA) jau pērn rīkoja profesionāli ieinteresēto pušu diskusiju par aprites veicināšanu būvniecībā, kuras gaitā tika norādīts gan uz esošās sistēmas un prakšu trūkumiem, gan uz nepieciešamību sniegt zināšanas un veidot izpratni par atgūtā materiāla atšķirīgajām vizuālajām īpašībām un metodēm tehnisko īpašību atbilstības noteikšanai. “Šo sarunu nepieciešams turpināt, jo izpratne un zināšanas neveidojas dažu dienu laikā. Ir jārod saprātīgi, Latvijas būvniecības nozarei, tās mērogam atbilstoši risinājumi, kas nekompromitē vides un cilvēka veselību un drošību,” pārliecināta Vācijas ilgtspējīgas būvniecības sertificēšanas sistēmas DGNB starptautiskā konsultante, Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (Life W2R) vadītāja LBA Brigita Ķirule-Vīksne. 

Šobrīd LBA sadarbībā ar biedrību Passive House Latvia, iesaistot plašu ieinteresēto pušu pārstāvju loku, strādā pie vadlīnijām būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā. Par atskaites punktu vadlīnijām kalpo Eiropas Zaļā kursa ietvaros līdz šim izstrādātie aprites ekonomikas ietvara dokumenti un ES prasības ilgtspējīgai būvniecībai – Level(s) kā vienots ilgtspējīgas būvniecības principu ietvars, kā arī ES Būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols. Taču vērā tiks ņemts arī Life W2R izpētes gaitā konstatētais, Ziemeļvalstu un Austrijas labo prakšu piemēri, kā arī piesaistīto ekspertu zināšanas un jo īpaši – eksportā gūtā pieredze. “Sākam ar sevi, bet Life W2R projekta ietvaros turpināsim risināt apritīgumu visā nozarē – no ieceres un priekšizpētes līdz projektam, būvdarbiem, nojaukšanai un jaunu būvizstrādājumu ražošanai,” skaidro LBA pārstāve.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība izstrādā vadlīnijas un priekšlikumus Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmai Latvijā, piedaloties Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” īstenošanā.

Projekta interneta vietne: https://wastetoresources.varam.gov.lv/

Vairāk lasiet šeit.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība ir partneris EK īstenotajā aprites ekonomikas projektā

6.12.2023.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība ir to partneru vidū, kas sniedza informāciju pētījumam “Pamatdati un nepieciešamā informācija, lai izveidotu prioritāro sarakstu atkritumu beigu stadijas kritērijiem identificētajām atkritumu/ blakusproduktu plūsmām”. Projektu (Background Data Collection for Future EU End-of-Waste (EoW) Criteria of Construction and Demolition Waste (CDW) – GROW/2022/OP/0015) īsteno Eiropas Komisija.

Projekts atbalsta EK Aprites ekonomikas rīcības plāna uzdevumus būvniecībai, kas attiecībā uz būvniecības atkritumiem paredz apsvērt iespēju pārskatīt ES tiesību aktus par atkritumiem, koncentrējoties uz materiālu reģenerācijas mērķiem attiecībā uzbūvniecības un nojaukšanas atkritumiem un to materiālam.

Plašāk par projektu un apsekojuma mērķiem iespējams uzzināt šeit.

Vidzemes Augstskolas inženierzinātņu studenti iepazīst būvuzņēmēju pieredzi par apritīgu būvniecību

8.11.2023.

Izpratni veido zināšanas un pieredze. Lai vairotu izpratni par aprites ekonomikas principiem būvniecībā, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) Life Waste to Resources projekta vadītāja, sertificēta Vācijas ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas sistēmas DGNB konsultante Brigita Ķirule-Vīksne divās lekcijās iepazīstināja Vidzemes Augstskolas Jaunās būvniecības skolas inženierzinātņu studentus ar apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu apsaimniekošanas principiem, aktuālo situāciju Latvijā un ārvalstīs, kā arī iespējām pārejā uz aprites ekonomiku būvniecībā.

Latvijā būvniecībā un būvniecības atkritumu apsaimniekošanā vēl ir daudz neizmantotu iespēju, lai nozare pilnvērtīgi tuvotos apritīgai saimniekošanai – sarežģīti strukturēts un dažādi interpretēts normatīvais regulējums, izteikts spiediens uz zemāko cenu, pieņēmumi par izpētes un projektēšanas posma uzdevumiem, stereotipi par būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanas praksēm un iespējām. Tomēr ir arī lieliski iedvesmojoši piemēri tepat Eiropas ziemeļu reģionā, kā arī starptautiskas labās prakses un visbeidzot arī Eiropas Zaļā kursa regulējums, kas nosaka nozares ceļu ilgtspējas virzienā. Ar Vidzemes augstskolas Jaunās būvniecības skolas Ilgtspējīgas ēku būvniecības studentiem pārrunāti gan minētie izaicinājumi, gan uzdevumi Latvijas virzībai uz apritīgu būvniecību – Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam pasākumi nozares pārejai uz aprites ekonomiku, tai skaitā būvniecības atkritumos rodamo resursu digitalizācijas iespējas, kā arī vērtēti praktiski piemēri, kas demonstrē pagaidām pastāvošos šķēršļus apritīgumam būvniecībā Latvijā.

LBA ir viens no 23 Life Waste to Resources integrētā projekta partneriem. Apvienības uzdevums ir izstrādāt vadlīnijas apritīgai būvizstrādājumu (būvmateriālu) un būvniecības atkritumu apsaimniekošanai būvlaukumā, priekšlikumus zaļā publiskā iepirkuma dokumentācijai atkritumu apsaimniekošanai būvlaukumā. Turpmāk kopīgi ar ekspertiem tiks sagatavotas arī vadlīnijas pilna cikla projektēšanas un būvniecības darbiem un visbeidzot – izstrādāts digitālais risinājums būvniecības atkritumu plūsmu demonstrēšanai, īstenoti vismaz 2 pilotprojekti un sagatavoti priekšlikumi aprites sistēmas integrēšanai normatīvajā regulējumā. 

“Esam gandarīti par iespēju dalīties ar zināšanām ar studentiem, kuri izvēlējušies apgūt ilgtspējīgu būvniecību. Lieliski, ka neraugoties uz izteiktu pieprasījuma trūkumu Latvijā, tiek izdarītas šādas apzinātas izvēles. Paldies Vidzemes Augstskolai un Ilgtspējīgas ēku būvniecības programmas vadītājiem par iespēju dalīties ar savām zināšanām! Ar prieku sadarbosimies ar Vidzemes Augstskolu un pārējā Latvijas augstskolām arī turpmāk. Īpaši stāstot par paveikto un praksē pārbaudīto nākamajos Life Waste to Resources projekta posmos,” – LBA pārstāve un lektore, DGNB konsultante Brigita Ķirule-Vīksne.   

Projekta interneta vietne: https://wastetoresources.varam.gov.lv/

Plašāk par pasākumu šeit.

18.06.2023.

Būvniecības nozare demonstrē apritīgas un ilgtspējīgas pieejas piemērus

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības organizētajā seminārā par otrreizējo izejvielu un pārstrādē atgūto materiālu izmantošanas iespējām jaunu produktu ražošanā, īpaši būvniecības nozarē, eksperti un uzņēmēji secināja, ka apritīgumu veicinātu pasūtītāju izpratne, pieprasījums pēc šādiem materiāliem, noteikumu un procesu skaidrība, izdevīgums un motivācija būvēt ilgtspējīgi.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norādīja: “Būvgružu apjoms Latvijā mērāms simtiem tūkstošu tonnās. Šodienas jautājums ir, ko mēs varam darīt vairāk, kā pilnveidot ne tikai uzskaites sistēmu, bet arī aprtites sistēmu, lai resursus izmantotu ilgtspējīgi. Nepieciešams sakārtot saderību starp būvniecības un vides regulējumu un projektā No atkritumiem uz resursiem mēs būvniecības nozares līmenī to darām ne tikai izpētes, bet arī praktiskajā jomā.”

Projekta vadītāja un ēku ilgtspējas DGNB konsultante Brigita Vīksne iepazīstināja ar projekta virzību un norādīja, ka drīzumā plānoti divi pilotprojekti – demontāžas projekts un jaunas būvniecības ieceres projekts – kuri tiks īstenoti, izmantojot apritīguma principus. Lielākais izaicinājums ir motivēt pasūtītājus uzņemties šādu resursu ietilpīgu projektu īstenošanu, lai uzkrātu pieredzi un veidotu labās prakses piemērus. Prezentācija pieejama šeit.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uz izveidoto sadarbības trijstūri starp valsts pārvaldi, pasūtītājiem un būvniecībā iesaistītajiem aicināja raudzīties kā uz apli bez asiem stūriem. “Latvijā ir pietiekami daudz darītāju, arī ilgtspējīgu materiālu ražotāji, tikai nereti esam pārāk pieticīgi un plaši par to nerunājam. Tāpēc uzņēmumu pieredze un praktiskie jautājumi var kalpot kā iedvesma un iedrošinājums citiem, piemēram, pieejas maiņai būvmateriālu izmantošanā un izmantoto resursu izvērtēšanā,” uzsvēra Rudīte Vesere.

Ar piemēriem un savu pieredzi dalījās uzņēmums Knauf, demonstrējot ģipša kā minerālmateriāla izmantošanas iespējas ilgtspējīgu un inovatīvu produktu ražošanā. Uzņēmums Clean R iepazīstināja ar jaunatvērto plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kuras ražoto produkciju, līdztekus jaunu iepakojumu ražošanai, izmanto arī būvizstrādājumos (prezentācija pieejama šeit). Rūpnīcas vadītājs Kapars Fogelmanis uzsvēra atgrieztā materiāla kvalitātes nozīmi – jo mazāk piemaisījumu konkrētais šķirotais materiāls satur, jo lielākas iespējas to pārstrādāt un izmantot citu produktu ražošanā.

Uzņēmuma Schwenk Latvija valdes loceklis Jegors Golubevs,dalotiesarpieredzi transportbetona un betona būvizstrādājumu jomā, akcentēja jautājumu par tirgus pieprasījumu pēc produktiem, kuru kvalitāte, izmantojot otrreizēju materiālu, nemainās, bet mainās vizuālais  izskats, piemēram, krāsa. Tāpat diskusijas raisīja jautājums par tālākām darbībām ar demontēto materiālu –  kādas ir iespējas to iestrādāt jaunā produktā (prezentācija pieejama šeit).

Uzņēmums Balticfloc dalījās ar savu pieredzi siltumizolācijas materiāla ražošanā, izmantojot kaņepes škiedru un makulatūru. Eksperimentālās izstrādes projekts, kura īstenošanā izmantots Eiropas Komisijas LIFE programmas finansējums, šobrīd ir nobeiguma posmā. Jaunajam, apritīgajam siltumizolācijas materiālam veikti nepieciešamie aprēķini un testi, lai marķētu to ar CE marķējumu un procesā ir arī produkta vides deklarācijas sagatavošanai nepieciešamās pārbaudes (prezentācija pieejama šeit).

Uzņēmums Druplat darbojas koksnes pārstrādes jomā un šobrīd pārstrādā koka iepakojumu, kastes, zarus, stumbrus, mizas, mēbeles, arī kokmateriālus no nojaukšanas un celtniecības darbiem. Izejvielas var saturēt nelielas metāla daļas, no kurām pārstrādes un smalcināšanas laikā ir iespējams atbrīvoties, tomēr svarīgi, lai tam nebūtu vēl citu piejaukumu. Nākotnē uzņēmums no atgrieztiem materiāliem, pamatā koksnes un tekstila, plāno izstrādāt jaunu produktu – palešu klučus (prezentācija pieejama šeit).

Seminārā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts vides dienesta pārstāvji, kā arī būvniecības pasūtītāju pārstāvji. Dalībnieki piekrita paustajai domai, ka apritīgumu veicinātu otrreizēju materiālu izmantošanas nosacījuma iekļaušana jau iepirkuma dokumentācijā, jo nereti tieši iepirkuma prasību dēļ atgūtu materiālu izmantošana nemaz netiek izskatīta un piedāvāta. Piemēram, ceļu būves jomā būtu milzīgs potenciāls, ja jaunās dzelzceļa trases izbūvē daļu no materiāliem, atbilstoši tehniskajiem un drošības apstākļiem, varētu izmantot atgūtos materiālus. 

Diskusijā dalībnieki nonāca pie atziņas, ka godprātīgi un atbildīgi realizējot aprites principus būvniecībā, atgūtie resursi pēc pilnvērtīgas šķirošanas, pārbaudes un iestrādes jaunā būvizstrādājumā reizēm var būt dārgāki, nekā primāro resursu izmantošana. Tomēr, veidojot atbildīgu būvniecības nozari ar skatu uz nākamajām paaudzēm, esošie paradumi ir jāmaina un jāizmanto resursu efektīvi risinājumi. Vienlaikus ir jārisina jautājumi, kas saistās ar atgūtā materiāla regulējumu, lai būtu pārliecība, ka materiāls ir drošs un pārbaudīts, kā arī jāveic izglītojošs darbs, lai veidotos izpratne par atgūtā materiāla atšķirīgajām vizuālajām īpašībām un tehnisko īpašību atbilstību būvniecības prasībām.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība izstrādā vadlīnijas un priekšlikumus Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmai Latvijā, piedaloties Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” īstenošanā.

Pasākuma publicitātes foto ir pieejami šeit.

Video ieskats seminārā ir pieejams šeit.

10.03.2023.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība: apritīgai būvniecībai vajadzīgas zināšanas, līdzekļi un skaidrība

Resursu aprite ēku būvniecībā Latvijā pašlaik notiek vien restaurācijas projektos. Skaudrā mācība, ko esam guvuši pēdējā gada laikā, kad uzzinājām, cik kļūdaini ir tautsaimniecības izaugsmi balstīt lētos agresorvalstu energoresursos, liek daudz skaidrāk apzināties mums pieejamo resursu vērtību un pievērsties to atbildīgai un atkārtotai lietošanai.  

Turpinot darbu pie efektīvas būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu (BA) aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) identificējusi nepieciešamos nekustamo īpašumu, projektēšanas, būvdarbu un BA apsaimniekošanas procesu pilnveidojumus. Kopīgi ar pašvaldību iepirkumu speciālistiem, būvspeciālistiem, būvmateriālu ražotājiem, BA apsaimniekotājiem, kā arī par būvniecību un vides aizsardzību atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām konstatētas šādas vajadzības resursu efektīvai, apritīgai pārvaldībai:

• zināšanas un prakses otrreizēju resursu izmantošanai būvniecībā, 
• atkritumu beigu statusa noteikšanai nepieciešamais regulējums minerālajiem būvgružiem,
• aktuāla informācija par pieejamo un potenciāli pieejamo otrreizējo resursu tirgu,
• aktuāla informācija par BA pārstrādes iespējām un pieejamām jaudām,
• ēku demontāžas audita kārtība resursu uzskaitei, 
• finanšu līdzekļi jeb izdevīgums, kas motivētu izmantot otrreizējos resursus.  

LBA valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons uzsver: “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība turpinās darbu ar priekšlikumiem izmaiņām būvniecības un atkritumu regulējumos, lai kāpinātu būvgružu šķirošanu, pārstrādi un resursu otreizējo izmantošanu gan publiskos projektos, gan komercprojektos. Aicinu uzņēmējus iesaistīties zaļās būvniecības uzdevumu vērtēšanā un izstrādē, pievienoties nozares uzņēmējiem un kļūt aktīvākiem savu interešu aizstāvībā!”

Sekojot ziemeļvalstu labās prakses piemēriem un atziņām, ko vairāku gadu garumā guvuši kaimiņvalstu apritīgas būvniecības un nekustamo īpašumu attīstības nozares profesionāļi, LBA rosinās izveidot  BIS un APUS datos balstītu nozares profesionāļiem pieejamu datu sistēmu būvgružu un to pārstrādes produktu aktuālam monitoringam un tirdzniecībai. Šādas platformas sekmīgi darbojas Somijā (Materiaalitori.fi, un Netlet.fi) un Norvēģijā (Materialimapper.no), kur ir sevi lieliski pierādījušas kā otrreizējo resursu aprites sekmēšanas instruments. 

Tāpat, turpinot darbu  Eiropas Savienības LIFE programmas projektā “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”, LBA izstrādās priekšlikumus un vadlīnijas BA šķirošanai būvlaukumā, demontāžas audita kārtībai, apritīgiem publisko būvdarbu iepirkumiem, kā arī rosinās izstrādāt kārtību minerālo būvgružu atbilstīgai pārbaudei un sagatavošanai iestrādei  būvēs. Tomēr lielākais izaicinājums pareizi un droši sagatavotu otrreizējo resursu izmantošanai būvniecībā būs kopīgi ar vides aizsardzības un būvniecības kārtību reglamentējošajām valsts pārvaldes iestādēm rast iespējas komercializēt šos materiālus, jo drošības prasības un atbilstības pierādīšana ir dārgs un laikietilpīgs process, kas nedrīkst būt šķērslis apritīgai būvniecībai. 

Vairāk par apritīgas būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidi Latvijā lasiet šeit: Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites konceptuālās sistēmas definēšana komercsektoram un publiskajam sektoram Latvijā.

Jautājumus, komentārus un idejas par būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas izveidi publiskajā un komercsektorā gaidām uz e-pastu brigita.viksne@latvijasbuvnieki.lv. Vispārīgus jautājumus par LBA darbu un pievienošanos apvienībai gaidām uz e-pastu: birojs@latvijasbuvnbieki.lv.

30.01.2023.

Pašvaldību pārstāvju aptaujas rezultāti par apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidi Latvijā

2022. gada decembrī Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) aicināja pašvaldību pārstāvjus un iepirkumu speciālistus atbildēt uz septiņiem jautājumiem saistībā ar būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas izveidi Latvijā. 

Aptaujas mērķis bija noskaidrot publisko būvdarbu pasūtītāja viedokli un organizācijā esošās prakses apritīgas nekustamo īpašumu attīstīšana un projektēšanas sagatavošanas jeb izpētes posmos.

Apkopotos aptaujas rezultātus skatieties šeit.

5.12.2022.

LBP ar iepirkumu speciālistiem un ilgtspējas ekspertiem diskutēs par būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas principiem

Apritīgums būvniecībā būs izaicinājums ne vien nozares saistīto industriju profesionāļiem, bet arī izglītības iestādēm un likumdevējam. Resursu efektīva, ilgtspējīga, klimatneitrāla saimniekošana prasa atšķirīgu regulējumu, paradumus, rutīnas, bet galvenokārt – domāšanas veidu.

Noslēdzot izpētes posmu EK LIFE programmas un valsts līdzfinansētā integrētā projektā «Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (Life Atkritumi par resursiem), Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) ir uzsākusi diskusiju ar būvniecības procesa dalībniekiem un uzraugiem, lai noskaidrotu potenciālos šķēršļus un iespējas sistēmas pilnvērtīgai ieviešanai publiskajā un komercsektorā.

Nolūkā iepazīstināt būvdarbu pasūtītāju pārstāvjus ar pētījuma procesā gūtajām atziņām un identificētajiem uzdevumiem būvniecības aprites sistēmas ieviešanai, apvienība 7. decembrī piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) rīkotajā ikgadējā konferencē par zaļā publiskā iepirkuma aktualitātēm, kur jau tradicionāli aktuālo tematu vidū ir būvniecība.

LBA cer uz būvniecības un iepirkumu speciālistu un ilgtspējas ekspertu atsaucību, diskutējot par viņu redzējumu, organizāciju kompetencēm un iespējām aprites principu ieviešanā būvdarbu pasūtījumos.

Semināra gaitā LBA aicinās dalībniekus aizpildīt aptauju.

Konferencē klātienē var piedalīties Ogres bibliotēkā. Vairāk informācijas par pasākumu VARAM tīmekļa vietnē un sociālo tīklu profilos.

Semināra atskats, prezentācijas, video ieraksti ir pieejami VARAM mājaslapā.

5.12.2022.

Apritīga būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēma mainīs pieeju resursu izmantošanai būvniecībā

Prasības atkritumu beigu statusa noteikšanai, tehniskie noteikumi būvniecībai ar resursiem, kas atgūti no būvniecības atkritumiem, ēku demontāžas vai radušies kā ražošanas blakusprodukts, mehānisko un ķīmisko īpašību pierādīšana, procesa uzraudzība, būvju pirms-demontāžas audita kārtības noteikšana, datu kartēšana IT sistēmās – tie ir tikai daži no uzdevumiem, ko Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) sadarbībā ar ekspertiem no Passive House Latvija un Būvmateriālu ražotāju asociācijas identificējusi ES LIFE programmas un valsts līdzfinansētā integrētā projekta «Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (Life «Atkritumi kā resursi») izpētes posmā.

Ar šiem un citiem Life «Atkritumi kā resursi» projektā risināmiem jautājumiem pilnvērtīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas izveidei publiskajā un komercsektorā LASUA tiešsaistes mācību konferencē “Būvniecības atkritumu apsaimniekošana – kā sekmēt ilgtspējīgu nozares attīstību?” iepazīstinās LBP pārstāve, sertificēta Vācijas ilgtspējīgas būvniecības sistēmas DGNB konsultante Brigita Vīksne. 

Konferences video pieejams šeit. Prezentāciju “Apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveide Latvijā” skatieties video no 2:29:11 – 2:57:30.

17.08.2022.

LBP iepazīst Austrijas, Somijas un Ziemeļvalstu apritīgas būvniecības labās prakses piemērus

Sākot darbu pie apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveides EK Life programmas integrētajā projekta ““Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste to Resources), Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) veica izpēti par citviet Eiropā būvniecības nozarē realizētajiem aprites ekonomikas principiem.  

Ņemot vērā ekspertu ieteikumus un priekšizpētē konstatēto, secinājām, ka Veiksmīgi un potenciāli pārmantojami labās prakses piemēri rodami gan Somijā, gan Austrijā, kur darbojas sistēma minerālo būvgružu pilnvērtīgai atgriešanai komerciālā apritē, kā arī ieviesta datu sistēma resursu, tostarp būvgružu, ražošanas blakusproduktu un materiālu pārpalikumu, prognozēšanai un ievietošanai atkārtotā tirgū.   

Šķēršļi un iespējas apritīgai būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmai 

Vispārīgie vērtību saglabāšanas procesi, kas raksturīgi aprites ekonomikai, ir: 

• atkārtota izmantošana 
• remonts 
• atjaunošana 

• atkārtota ražošana jeb pārstrāde 

Projektēšanas, jaunas būvniecības un pārbūves gaita ir iespējams veikt būtiskas izvēles, kas nodrošina šos procesus. Savukārt tipiskie šķēršļi vērtību saglabāšanai ir: 

• normatīvie ierobežojumi 
• juridiskā nenoteiktība 
• nepietiekama industrializācija un kapitalizācija 

• informācijas nepietiekamība par atkārtotā apritē pieejamām vērtībām  
• izpratnes trūkums par atbildīgu resursu izmantošanu un bezatbildīgas to izmantošanas sekām  

Austrijā būvniecības atkritumi atgriežas apritē kā pilnvērtīgs produkts 

Austrijā būvniecības atkritumu atlikušās vērtības komercializēšana ir aktuāla jau kopš 2015. gada, kad izdots Rīkojums par būvmateriālu pārstrādiⁱ. Uzdevums ir risināts sistēmiski, nosakot nacionāla līmeņa būvniecības atkritumu klasifikāciju, atkarībā no būvgružu tehniskajās specifikācijas, pārbaužu kārtību un atbildīgos, iegūtā materiāla marķējumu, kā arī atļautu un neatļauto iegūtā materiāla pielietojumu. Šie procesi noslēdzas ar atkritumu beigu statusa iegūšanu, kas izslēdz juridisko nenoteiktību. Savukārt praktiskas pārstrādes rezultātā iegūtā materiāla tiesiskai izmantošanai būvniecībā ir  izstrādāti tehniskie standarti darbam ar pārstrādātiem būvniecības atkritumiem. Ņemot vērā augstās izmaksas par atkritumu nodošanu poligonos, būvniecības nozare ir spējusi rast komerciāli izdevīgus pārstrādes risinājumus un nodrošina minerālo būvgružu sastāvā esošo izejvielu atgriešanos industrijā, kas samazina primāro resursu pieprasījumu.  

Sistēmu papildina IT platformaⁱⁱ, kas nodrošina elektronisku informācijas apriti, datu pieejamību un ticamību. 

Uzņēmējiem Somijā ir pieejami dati par būvmateriālu un būvgružu atkārtoto tirgu 

Somi vīzijā par savu valsti 2023. gadā redz “būvniecības un nekustamā īpašuma nozares, kas balstītas aprites ekonomikā”ⁱⁱⁱ.  Vērtības saglabāšana un pēc iespējas ilgstošāka un pilnvērtīgāka izmantošana ir aprites centrālais princips.  

Pērn pieņemtajā Atkritumu likumā^iv noteikts, ka Somijā tiek uzturēts atkritumu un blakusproduktu reģistrs, kā arī noteikts tā uzturētājs – uzņēmums Motiva Oy, (143 a §). Šāds ‘tirgus laukums’ izvietots tīmeklī Materiaalitori. Materiaalitori  ir vieta, kur ražotāji un būvuzņēmēji ‘satiek’ atkritumu pārstrādātājus, kuri atgūst izejvielas  produktus no atkritumiem vai iegūst blakusproduktus. 

Līdztekus jaunā regulējuma ieviešanai un rezultātu mērījumiem Somija izvirzījusi mērķus apritīgai būvniecībai.   

Somijas rīcības programma apritīgas būvniecības ieviešanai cita starpā paredz:  

• mērīt būvētās vides digitālo ekopēdu un veidot informācijas pārvaldīšanas sistēmas.  
• Pārmaiņas industrijā stiprināt ar būtisku valsts ieguldījumu zinātnē un pētniecībā.  
• Sniegt atbalstu digitālu un modulāru risinājumu tapšanai, šo risinājumu eksporta veicināšanai.  

• Veidot digitālās platformas plūsmu monitoringam un kontrolei (Motiva Oy ir norādīts kā plānotais partneris) . 
• regulēt būvniecības un projektēšanas vadību tādā veidā, lai tā atbalstītu aprites ekonomiku (izmaiņas regulējumā, kas maina pārvaldības noteikumus).  
• Pašvaldībām atjaunot teritorijas plānojuma pamatprincipus tā, lai tiktu nodrošināta elastība plānošanā un lietojuma mērķu maiņā.  
• Veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas iespējos būvju lietojuma mērķa maiņu un materiālu apritīgumu, piemēram, pagarinot būvju pagaidu lietošanas termiņu ārkārtas situācijās.  
• Veikt izmaiņas materiālu atbilstības apliecināšanā un saskaņošanā. 

Ņemot vērā labo praksi un pieredzi, LBP turpinās darbu pie būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes un aicina nozares pārstāvjus iesaistīties! 

LBP aicina pieteikties nekustamā īpašuma attīstītājus kopīgai apritīgas būvniecības pilotprojektu īstenošanai! 

Jautājumus un idejas par apritīgām būvmateriālu un būvniecības atkritumu plūsmām sūtiet uz birojs@latvijasbuvnieki.lv vai Life Waste to Resource projekta vadītājai Brigitai Vīksnei: brigita.viksne@latvijasbuvnieki.lv.  

Skat. izpētes ziņojumu par labo praksi, ieviešot būvgružu un būvmateriālu aprites sistēmas Austrijā un Somijā.

20.07.2022.

Latvijā nepieciešams veicināt pārstrādāto būvmateriālu otrreizējo izmantošanu 

Resursu efektīvai apritīgai izmantošanai ir plašs, bet pašlaik neizmantots potenciāls – tā, pabeidzot darbu pie ziņojuma par aktuālo situāciju ar būvmateriālu un būvniecības atkritumu apritigumu Latvijā, secina Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) kopīgi ar piesaistītajiem ekspertiem no Passive House Latvija (PHL) un Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA). 

2022. gadā “Zemes resursu patēriņa pārsniegšanas diena” ir 28. jūlijs. Tā ir diena, kas iezīmē datumu, kad cilvēce ir izmantojusi visus bioloģiskos resursus, ko Zeme atjauno gada laikā. Saglabājot izejmateriālus apritē mēs ne tikai mazinām enerģijas patēriņu, CO₂ un citus potenciāli kaitīgos izmešus, kas rodas arī būvmateriālu ražošanas procesā, bet arī paildzinām mums visiem kopīgi dotās Zemes resursu bankas ‘veselību’.  Latvijai gada griezumā pagaidām ir 27% bioloģiskā rezerve¹, kas nemazina mūsu atbildību par pārtēriņu citās planētas daļās, no kurām iegūstam mūsu patēriņam nepieciešamo, bet teritorijā neiegūto.

Lai noskaidrotu, vai darām pietiekami, lai būvniecības procesā pēc iespējas ilgāk saglabātu dabas resursus apritē un kas būtu darāms, lai aizkavētu to dzīves cikla beigas, LBP un piesaistīto ekspertu grupa veica padziļinātu izpēti. Kopīgā darbā, intervējot vairākus desmitus būvnieku, projektētāju, būvmateriālu ražotāju un atsevišķus atkritumu apsaimniekotājus, kā arī analizējot publiskos datus un pētot valsts datu sistēmas, eksperti skaidroja, ko ēku būvniecības procesā iesaistītie zina par apritīgu resursu izmantošanu, kā Latvijā ir regulēta šī joma, kā industriju pārstāvju un uzraugi interpretē esošo regulējumu un kas, galu galā, traucē veidot atkārtotas “resursu cilpas”, lai nozare pēc iespējas efektīvi un atbildīgi lietotu planētas Zeme mums dotās izejvielas.

• Kopsavilkums par situācijas izpētes rezultātiem: priekšizpēte apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidei.
• Novērtējuma ziņojums par būvgružu un būvmateriālu aprites risinājumiem Latvijā komerciālajā un sabiedriskajā sektorā.

12.05.2022.

Apritīgi būvmateriāli un būvniecības atkritumi  

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) ir starp tiem vairāk nekā 20 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbības partneriem, kuri īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (Life Waste to Resources”). Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības vides un klimata programma LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. 

Projekts noritēs no 2021. gada līdz 2028. gadam. Un tā gaitā partneri strādās pie 27 uzdevumiem, īstenojot 141 pasākumu, lai atbalstītu Atkritumu apsaimniekošanas Valsts plāna 2021.-2028. gadam ieviešanu.  

LBP uzdevums sākotnēji ir izpētīt esošo situāciju būvniecības materiālu un būvniecības atkritumu apritīgumu Latvijā publiskā- un komerciālā sektora būvniecības iecerēs un izzināt labās apritīgas būvniecības prakses ārvalstīs. Turpmāk LBP, konsultējoties ar projektēšanas, būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozaru pārstāvjiem, izstrādās priekšlikumus un vadlīnijas apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidei.  

Projekta gaitā tiks veikta arī sistēmas testēšana praksē, apzinātas datu integrācijas iespējas un nepieciešamība, bet beigu posmā, ņemot vērā gūtos pieredzi, LBP sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām.

Projekta interneta vietne: wastetoresources.varam.gov.lv  

#WasteToResources

Projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.