No atkritumiem uz resursiem

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība piedalās Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētajā projektā “No atkritumiem uz resursiem Latvijā reģionālās ilgtspējības un aprites veicināšana, izmantojot atkritumus kā resursus”, kurā izstrādās apritīgas būvniecības vadlīnijas un priekšlikumus apritīgas būvniecības sistēmas izveidei Latvijā. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Projekta interneta vietne: wastetoresources.varam.gov.lv 

Sekojiet jaunumiem Life Waste to Resources projektā: Life projekta aktualitātes un sociālajos tīklos Facebook, LinkedIn, Instagram,Twitter.

LBA īstenotās projekta aktivitātes hronoloģiskā secībā, sākot ar jaunāko.

18.06.2023.

Būvniecības nozare demonstrē apritīgas un ilgtspējīgas pieejas piemērus

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības organizētajā seminārā par otrreizējo izejvielu un pārstrādē atgūto materiālu izmantošanas iespējām jaunu produktu ražošanā, īpaši būvniecības nozarē, eksperti un uzņēmēji secināja, ka apritīgumu veicinātu pasūtītāju izpratne, pieprasījums pēc šādiem materiāliem, noteikumu un procesu skaidrība, izdevīgums un motivācija būvēt ilgtspējīgi.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norādīja: “Būvgružu apjoms Latvijā mērāms simtiem tūkstošu tonnās. Šodienas jautājums ir, ko mēs varam darīt vairāk, kā pilnveidot ne tikai uzskaites sistēmu, bet arī aprtites sistēmu, lai resursus izmantotu ilgtspējīgi. Nepieciešams sakārtot saderību starp būvniecības un vides regulējumu un projektā No atkritumiem uz resursiem mēs būvniecības nozares līmenī to darām ne tikai izpētes, bet arī praktiskajā jomā.”

Projekta vadītāja un ēku ilgtspējas DGNB konsultante Brigita Vīksne iepazīstināja ar projekta virzību un norādīja, ka drīzumā plānoti divi pilotprojekti – demontāžas projekts un jaunas būvniecības ieceres projekts – kuri tiks īstenoti, izmantojot apritīguma principus. Lielākais izaicinājums ir motivēt pasūtītājus uzņemties šādu resursu ietilpīgu projektu īstenošanu, lai uzkrātu pieredzi un veidotu labās prakses piemērus. Prezentācija pieejama šeit.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uz izveidoto sadarbības trijstūri starp valsts pārvaldi, pasūtītājiem un būvniecībā iesaistītajiem aicināja raudzīties kā uz apli bez asiem stūriem. “Latvijā ir pietiekami daudz darītāju, arī ilgtspējīgu materiālu ražotāji, tikai nereti esam pārāk pieticīgi un plaši par to nerunājam. Tāpēc uzņēmumu pieredze un praktiskie jautājumi var kalpot kā iedvesma un iedrošinājums citiem, piemēram, pieejas maiņai būvmateriālu izmantošanā un izmantoto resursu izvērtēšanā,” uzsvēra Rudīte Vesere.

Ar piemēriem un savu pieredzi dalījās uzņēmums Knauf, demonstrējot ģipša kā minerālmateriāla izmantošanas iespējas ilgtspējīgu un inovatīvu produktu ražošanā. Uzņēmums Clean R iepazīstināja ar jaunatvērto plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kuras ražoto produkciju, līdztekus jaunu iepakojumu ražošanai, izmanto arī būvizstrādājumos (prezentācija pieejama šeit). Rūpnīcas vadītājs Kapars Fogelmanis uzsvēra atgrieztā materiāla kvalitātes nozīmi – jo mazāk piemaisījumu konkrētais šķirotais materiāls satur, jo lielākas iespējas to pārstrādāt un izmantot citu produktu ražošanā.

Uzņēmuma Schwenk Latvija valdes loceklis Jegors Golubevs,dalotiesarpieredzi transportbetona un betona būvizstrādājumu jomā, akcentēja jautājumu par tirgus pieprasījumu pēc produktiem, kuru kvalitāte, izmantojot otrreizēju materiālu, nemainās, bet mainās vizuālais  izskats, piemēram, krāsa. Tāpat diskusijas raisīja jautājums par tālākām darbībām ar demontēto materiālu –  kādas ir iespējas to iestrādāt jaunā produktā (prezentācija pieejama šeit).

Uzņēmums Balticfloc dalījās ar savu pieredzi siltumizolācijas materiāla ražošanā, izmantojot kaņepes škiedru un makulatūru. Eksperimentālās izstrādes projekts, kura īstenošanā izmantots Eiropas Komisijas LIFE programmas finansējums, šobrīd ir nobeiguma posmā. Jaunajam, apritīgajam siltumizolācijas materiālam veikti nepieciešamie aprēķini un testi, lai marķētu to ar CE marķējumu un procesā ir arī produkta vides deklarācijas sagatavošanai nepieciešamās pārbaudes (prezentācija pieejama šeit).

Uzņēmums Druplat darbojas koksnes pārstrādes jomā un šobrīd pārstrādā koka iepakojumu, kastes, zarus, stumbrus, mizas, mēbeles, arī kokmateriālus no nojaukšanas un celtniecības darbiem. Izejvielas var saturēt nelielas metāla daļas, no kurām pārstrādes un smalcināšanas laikā ir iespējams atbrīvoties, tomēr svarīgi, lai tam nebūtu vēl citu piejaukumu. Nākotnē uzņēmums no atgrieztiem materiāliem, pamatā koksnes un tekstila, plāno izstrādāt jaunu produktu – palešu klučus (prezentācija pieejama šeit).

Seminārā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts vides dienesta pārstāvji, kā arī būvniecības pasūtītāju pārstāvji. Dalībnieki piekrita paustajai domai, ka apritīgumu veicinātu otrreizēju materiālu izmantošanas nosacījuma iekļaušana jau iepirkuma dokumentācijā, jo nereti tieši iepirkuma prasību dēļ atgūtu materiālu izmantošana nemaz netiek izskatīta un piedāvāta. Piemēram, ceļu būves jomā būtu milzīgs potenciāls, ja jaunās dzelzceļa trases izbūvē daļu no materiāliem, atbilstoši tehniskajiem un drošības apstākļiem, varētu izmantot atgūtos materiālus. 

Diskusijā dalībnieki nonāca pie atziņas, ka godprātīgi un atbildīgi realizējot aprites principus būvniecībā, atgūtie resursi pēc pilnvērtīgas šķirošanas, pārbaudes un iestrādes jaunā būvizstrādājumā reizēm var būt dārgāki, nekā primāro resursu izmantošana. Tomēr, veidojot atbildīgu būvniecības nozari ar skatu uz nākamajām paaudzēm, esošie paradumi ir jāmaina un jāizmanto resursu efektīvi risinājumi. Vienlaikus ir jārisina jautājumi, kas saistās ar atgūtā materiāla regulējumu, lai būtu pārliecība, ka materiāls ir drošs un pārbaudīts, kā arī jāveic izglītojošs darbs, lai veidotos izpratne par atgūtā materiāla atšķirīgajām vizuālajām īpašībām un tehnisko īpašību atbilstību būvniecības prasībām.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība izstrādā vadlīnijas un priekšlikumus Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmai Latvijā, piedaloties Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” īstenošanā.

Pasākuma publicitātes foto ir pieejami šeit.

Video ieskats seminārā ir pieejams šeit.

10.03.2023.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība: apritīgai būvniecībai vajadzīgas zināšanas, līdzekļi un skaidrība

Resursu aprite ēku būvniecībā Latvijā pašlaik notiek vien restaurācijas projektos. Skaudrā mācība, ko esam guvuši pēdējā gada laikā, kad uzzinājām, cik kļūdaini ir tautsaimniecības izaugsmi balstīt lētos agresorvalstu energoresursos, liek daudz skaidrāk apzināties mums pieejamo resursu vērtību un pievērsties to atbildīgai un atkārtotai lietošanai.  

Turpinot darbu pie efektīvas būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu (BA) aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) identificējusi nepieciešamos nekustamo īpašumu, projektēšanas, būvdarbu un BA apsaimniekošanas procesu pilnveidojumus. Kopīgi ar pašvaldību iepirkumu speciālistiem, būvspeciālistiem, būvmateriālu ražotājiem, BA apsaimniekotājiem, kā arī par būvniecību un vides aizsardzību atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām konstatētas šādas vajadzības resursu efektīvai, apritīgai pārvaldībai:

• zināšanas un prakses otrreizēju resursu izmantošanai būvniecībā, 
• atkritumu beigu statusa noteikšanai nepieciešamais regulējums minerālajiem būvgružiem,
• aktuāla informācija par pieejamo un potenciāli pieejamo otrreizējo resursu tirgu,
• aktuāla informācija par BA pārstrādes iespējām un pieejamām jaudām,
• ēku demontāžas audita kārtība resursu uzskaitei, 
• finanšu līdzekļi jeb izdevīgums, kas motivētu izmantot otrreizējos resursus.  

LBA valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons uzsver: “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība turpinās darbu ar priekšlikumiem izmaiņām būvniecības un atkritumu regulējumos, lai kāpinātu būvgružu šķirošanu, pārstrādi un resursu otreizējo izmantošanu gan publiskos projektos, gan komercprojektos. Aicinu uzņēmējus iesaistīties zaļās būvniecības uzdevumu vērtēšanā un izstrādē, pievienoties nozares uzņēmējiem un kļūt aktīvākiem savu interešu aizstāvībā!”

Sekojot ziemeļvalstu labās prakses piemēriem un atziņām, ko vairāku gadu garumā guvuši kaimiņvalstu apritīgas būvniecības un nekustamo īpašumu attīstības nozares profesionāļi, LBA rosinās izveidot  BIS un APUS datos balstītu nozares profesionāļiem pieejamu datu sistēmu būvgružu un to pārstrādes produktu aktuālam monitoringam un tirdzniecībai. Šādas platformas sekmīgi darbojas Somijā (Materiaalitori.fi, un Netlet.fi) un Norvēģijā (Materialimapper.no), kur ir sevi lieliski pierādījušas kā otrreizējo resursu aprites sekmēšanas instruments. 

Tāpat, turpinot darbu  Eiropas Savienības LIFE programmas projektā “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”, LBA izstrādās priekšlikumus un vadlīnijas BA šķirošanai būvlaukumā, demontāžas audita kārtībai, apritīgiem publisko būvdarbu iepirkumiem, kā arī rosinās izstrādāt kārtību minerālo būvgružu atbilstīgai pārbaudei un sagatavošanai iestrādei  būvēs. Tomēr lielākais izaicinājums pareizi un droši sagatavotu otrreizējo resursu izmantošanai būvniecībā būs kopīgi ar vides aizsardzības un būvniecības kārtību reglamentējošajām valsts pārvaldes iestādēm rast iespējas komercializēt šos materiālus, jo drošības prasības un atbilstības pierādīšana ir dārgs un laikietilpīgs process, kas nedrīkst būt šķērslis apritīgai būvniecībai. 

Vairāk par apritīgas būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidi Latvijā lasiet šeit: Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites konceptuālās sistēmas definēšana komercsektoram un publiskajam sektoram Latvijā.

Jautājumus, komentārus un idejas par būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas izveidi publiskajā un komercsektorā gaidām uz e-pastu brigita.viksne@latvijasbuvnieki.lv. Vispārīgus jautājumus par LBA darbu un pievienošanos apvienībai gaidām uz e-pastu: birojs@latvijasbuvnbieki.lv.

30.01.2023.

Pašvaldību pārstāvju aptaujas rezultāti par apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidi Latvijā

2022. gada decembrī Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) aicināja pašvaldību pārstāvjus un iepirkumu speciālistus atbildēt uz septiņiem jautājumiem saistībā ar būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas izveidi Latvijā. 

Aptaujas mērķis bija noskaidrot publisko būvdarbu pasūtītāja viedokli un organizācijā esošās prakses apritīgas nekustamo īpašumu attīstīšana un projektēšanas sagatavošanas jeb izpētes posmos.

Apkopotos aptaujas rezultātus skatieties šeit.

5.12.2022.

LBP ar iepirkumu speciālistiem un ilgtspējas ekspertiem diskutēs par būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas principiem

Apritīgums būvniecībā būs izaicinājums ne vien nozares saistīto industriju profesionāļiem, bet arī izglītības iestādēm un likumdevējam. Resursu efektīva, ilgtspējīga, klimatneitrāla saimniekošana prasa atšķirīgu regulējumu, paradumus, rutīnas, bet galvenokārt – domāšanas veidu.

Noslēdzot izpētes posmu EK LIFE programmas un valsts līdzfinansētā integrētā projektā «Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (Life Atkritumi par resursiem), Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) ir uzsākusi diskusiju ar būvniecības procesa dalībniekiem un uzraugiem, lai noskaidrotu potenciālos šķēršļus un iespējas sistēmas pilnvērtīgai ieviešanai publiskajā un komercsektorā.

Nolūkā iepazīstināt būvdarbu pasūtītāju pārstāvjus ar pētījuma procesā gūtajām atziņām un identificētajiem uzdevumiem būvniecības aprites sistēmas ieviešanai, apvienība 7. decembrī piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) rīkotajā ikgadējā konferencē par zaļā publiskā iepirkuma aktualitātēm, kur jau tradicionāli aktuālo tematu vidū ir būvniecība.

LBA cer uz būvniecības un iepirkumu speciālistu un ilgtspējas ekspertu atsaucību, diskutējot par viņu redzējumu, organizāciju kompetencēm un iespējām aprites principu ieviešanā būvdarbu pasūtījumos.

Semināra gaitā LBA aicinās dalībniekus aizpildīt aptauju.

Konferencē klātienē var piedalīties Ogres bibliotēkā. Vairāk informācijas par pasākumu VARAM tīmekļa vietnē un sociālo tīklu profilos.

Semināra atskats, prezentācijas, video ieraksti ir pieejami VARAM mājaslapā.

5.12.2022.

Apritīga būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēma mainīs pieeju resursu izmantošanai būvniecībā

Prasības atkritumu beigu statusa noteikšanai, tehniskie noteikumi būvniecībai ar resursiem, kas atgūti no būvniecības atkritumiem, ēku demontāžas vai radušies kā ražošanas blakusprodukts, mehānisko un ķīmisko īpašību pierādīšana, procesa uzraudzība, būvju pirms-demontāžas audita kārtības noteikšana, datu kartēšana IT sistēmās – tie ir tikai daži no uzdevumiem, ko Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) sadarbībā ar ekspertiem no Passive House Latvija un Būvmateriālu ražotāju asociācijas identificējusi ES LIFE programmas un valsts līdzfinansētā integrētā projekta «Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (Life «Atkritumi kā resursi») izpētes posmā.

Ar šiem un citiem Life «Atkritumi kā resursi» projektā risināmiem jautājumiem pilnvērtīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas izveidei publiskajā un komercsektorā LASUA tiešsaistes mācību konferencē “Būvniecības atkritumu apsaimniekošana – kā sekmēt ilgtspējīgu nozares attīstību?” iepazīstinās LBP pārstāve, sertificēta Vācijas ilgtspējīgas būvniecības sistēmas DGNB konsultante Brigita Vīksne. 

Konferences video pieejams šeit. Prezentāciju “Apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveide Latvijā” skatieties video no 2:29:11 – 2:57:30.

17.08.2022.

LBP iepazīst Austrijas, Somijas un Ziemeļvalstu apritīgas būvniecības labās prakses piemērus

Sākot darbu pie apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveides EK Life programmas integrētajā projekta ““Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste to Resources), Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) veica izpēti par citviet Eiropā būvniecības nozarē realizētajiem aprites ekonomikas principiem.  

Ņemot vērā ekspertu ieteikumus un priekšizpētē konstatēto, secinājām, ka Veiksmīgi un potenciāli pārmantojami labās prakses piemēri rodami gan Somijā, gan Austrijā, kur darbojas sistēma minerālo būvgružu pilnvērtīgai atgriešanai komerciālā apritē, kā arī ieviesta datu sistēma resursu, tostarp būvgružu, ražošanas blakusproduktu un materiālu pārpalikumu, prognozēšanai un ievietošanai atkārtotā tirgū.   

Šķēršļi un iespējas apritīgai būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmai 

Vispārīgie vērtību saglabāšanas procesi, kas raksturīgi aprites ekonomikai, ir: 

• atkārtota izmantošana 
• remonts 
• atjaunošana 

• atkārtota ražošana jeb pārstrāde 

Projektēšanas, jaunas būvniecības un pārbūves gaita ir iespējams veikt būtiskas izvēles, kas nodrošina šos procesus. Savukārt tipiskie šķēršļi vērtību saglabāšanai ir: 

• normatīvie ierobežojumi 
• juridiskā nenoteiktība 
• nepietiekama industrializācija un kapitalizācija 

• informācijas nepietiekamība par atkārtotā apritē pieejamām vērtībām  
• izpratnes trūkums par atbildīgu resursu izmantošanu un bezatbildīgas to izmantošanas sekām  

Austrijā būvniecības atkritumi atgriežas apritē kā pilnvērtīgs produkts 

Austrijā būvniecības atkritumu atlikušās vērtības komercializēšana ir aktuāla jau kopš 2015. gada, kad izdots Rīkojums par būvmateriālu pārstrādiⁱ. Uzdevums ir risināts sistēmiski, nosakot nacionāla līmeņa būvniecības atkritumu klasifikāciju, atkarībā no būvgružu tehniskajās specifikācijas, pārbaužu kārtību un atbildīgos, iegūtā materiāla marķējumu, kā arī atļautu un neatļauto iegūtā materiāla pielietojumu. Šie procesi noslēdzas ar atkritumu beigu statusa iegūšanu, kas izslēdz juridisko nenoteiktību. Savukārt praktiskas pārstrādes rezultātā iegūtā materiāla tiesiskai izmantošanai būvniecībā ir  izstrādāti tehniskie standarti darbam ar pārstrādātiem būvniecības atkritumiem. Ņemot vērā augstās izmaksas par atkritumu nodošanu poligonos, būvniecības nozare ir spējusi rast komerciāli izdevīgus pārstrādes risinājumus un nodrošina minerālo būvgružu sastāvā esošo izejvielu atgriešanos industrijā, kas samazina primāro resursu pieprasījumu.  

Sistēmu papildina IT platformaⁱⁱ, kas nodrošina elektronisku informācijas apriti, datu pieejamību un ticamību. 

Uzņēmējiem Somijā ir pieejami dati par būvmateriālu un būvgružu atkārtoto tirgu 

Somi vīzijā par savu valsti 2023. gadā redz “būvniecības un nekustamā īpašuma nozares, kas balstītas aprites ekonomikā”ⁱⁱⁱ.  Vērtības saglabāšana un pēc iespējas ilgstošāka un pilnvērtīgāka izmantošana ir aprites centrālais princips.  

Pērn pieņemtajā Atkritumu likumā^iv noteikts, ka Somijā tiek uzturēts atkritumu un blakusproduktu reģistrs, kā arī noteikts tā uzturētājs – uzņēmums Motiva Oy, (143 a §). Šāds ‘tirgus laukums’ izvietots tīmeklī Materiaalitori. Materiaalitori  ir vieta, kur ražotāji un būvuzņēmēji ‘satiek’ atkritumu pārstrādātājus, kuri atgūst izejvielas  produktus no atkritumiem vai iegūst blakusproduktus. 

Līdztekus jaunā regulējuma ieviešanai un rezultātu mērījumiem Somija izvirzījusi mērķus apritīgai būvniecībai.   

Somijas rīcības programma apritīgas būvniecības ieviešanai cita starpā paredz:  

• mērīt būvētās vides digitālo ekopēdu un veidot informācijas pārvaldīšanas sistēmas.  
• Pārmaiņas industrijā stiprināt ar būtisku valsts ieguldījumu zinātnē un pētniecībā.  
• Sniegt atbalstu digitālu un modulāru risinājumu tapšanai, šo risinājumu eksporta veicināšanai.  

• Veidot digitālās platformas plūsmu monitoringam un kontrolei (Motiva Oy ir norādīts kā plānotais partneris) . 
• regulēt būvniecības un projektēšanas vadību tādā veidā, lai tā atbalstītu aprites ekonomiku (izmaiņas regulējumā, kas maina pārvaldības noteikumus).  
• Pašvaldībām atjaunot teritorijas plānojuma pamatprincipus tā, lai tiktu nodrošināta elastība plānošanā un lietojuma mērķu maiņā.  
• Veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas iespējos būvju lietojuma mērķa maiņu un materiālu apritīgumu, piemēram, pagarinot būvju pagaidu lietošanas termiņu ārkārtas situācijās.  
• Veikt izmaiņas materiālu atbilstības apliecināšanā un saskaņošanā. 

Ņemot vērā labo praksi un pieredzi, LBP turpinās darbu pie būvmateriālu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes un aicina nozares pārstāvjus iesaistīties! 

LBP aicina pieteikties nekustamā īpašuma attīstītājus kopīgai apritīgas būvniecības pilotprojektu īstenošanai! 

Jautājumus un idejas par apritīgām būvmateriālu un būvniecības atkritumu plūsmām sūtiet uz birojs@latvijasbuvnieki.lv vai Life Waste to Resource projekta vadītājai Brigitai Vīksnei: brigita.viksne@latvijasbuvnieki.lv.  

Skat. izpētes ziņojumu par labo praksi, ieviešot būvgružu un būvmateriālu aprites sistēmas Austrijā un Somijā.

20.07.2022.

Latvijā nepieciešams veicināt pārstrādāto būvmateriālu otrreizējo izmantošanu 

Resursu efektīvai apritīgai izmantošanai ir plašs, bet pašlaik neizmantots potenciāls – tā, pabeidzot darbu pie ziņojuma par aktuālo situāciju ar būvmateriālu un būvniecības atkritumu apritigumu Latvijā, secina Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) kopīgi ar piesaistītajiem ekspertiem no Passive House Latvija (PHL) un Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA). 

2022. gadā “Zemes resursu patēriņa pārsniegšanas diena” ir 28. jūlijs. Tā ir diena, kas iezīmē datumu, kad cilvēce ir izmantojusi visus bioloģiskos resursus, ko Zeme atjauno gada laikā. Saglabājot izejmateriālus apritē mēs ne tikai mazinām enerģijas patēriņu, CO₂ un citus potenciāli kaitīgos izmešus, kas rodas arī būvmateriālu ražošanas procesā, bet arī paildzinām mums visiem kopīgi dotās Zemes resursu bankas ‘veselību’.  Latvijai gada griezumā pagaidām ir 27% bioloģiskā rezerve¹, kas nemazina mūsu atbildību par pārtēriņu citās planētas daļās, no kurām iegūstam mūsu patēriņam nepieciešamo, bet teritorijā neiegūto.

Lai noskaidrotu, vai darām pietiekami, lai būvniecības procesā pēc iespējas ilgāk saglabātu dabas resursus apritē un kas būtu darāms, lai aizkavētu to dzīves cikla beigas, LBP un piesaistīto ekspertu grupa veica padziļinātu izpēti. Kopīgā darbā, intervējot vairākus desmitus būvnieku, projektētāju, būvmateriālu ražotāju un atsevišķus atkritumu apsaimniekotājus, kā arī analizējot publiskos datus un pētot valsts datu sistēmas, eksperti skaidroja, ko ēku būvniecības procesā iesaistītie zina par apritīgu resursu izmantošanu, kā Latvijā ir regulēta šī joma, kā industriju pārstāvju un uzraugi interpretē esošo regulējumu un kas, galu galā, traucē veidot atkārtotas “resursu cilpas”, lai nozare pēc iespējas efektīvi un atbildīgi lietotu planētas Zeme mums dotās izejvielas.

• Kopsavilkums par situācijas izpētes rezultātiem: priekšizpēte apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidei.
• Novērtējuma ziņojums par būvgružu un būvmateriālu aprites risinājumiem Latvijā komerciālajā un sabiedriskajā sektorā.

12.05.2022.

Apritīgi būvmateriāli un būvniecības atkritumi  

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) ir starp tiem vairāk nekā 20 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbības partneriem, kuri īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (Life Waste to Resources”). Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības vides un klimata programma LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. 

Projekts noritēs no 2021. gada līdz 2028. gadam. Un tā gaitā partneri strādās pie 27 uzdevumiem, īstenojot 141 pasākumu, lai atbalstītu Atkritumu apsaimniekošanas Valsts plāna 2021.-2028. gadam ieviešanu.  

LBP uzdevums sākotnēji ir izpētīt esošo situāciju būvniecības materiālu un būvniecības atkritumu apritīgumu Latvijā publiskā- un komerciālā sektora būvniecības iecerēs un izzināt labās apritīgas būvniecības prakses ārvalstīs. Turpmāk LBP, konsultējoties ar projektēšanas, būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozaru pārstāvjiem, izstrādās priekšlikumus un vadlīnijas apritīgas būvmateriālu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidei.  

Projekta gaitā tiks veikta arī sistēmas testēšana praksē, apzinātas datu integrācijas iespējas un nepieciešamība, bet beigu posmā, ņemot vērā gūtos pieredzi, LBP sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām.

Projekta interneta vietne: wastetoresources.varam.gov.lv  

#WasteToResources

Projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.