Baiba Fromane: 2018. gads būvniecībā paies izaugsmes un pārmaiņu zīmē

Image for Baiba Fromane: 2018. gads būvniecībā paies izaugsmes un pārmaiņu zīmē

2018.gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicinās ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpināsies darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, prognozē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

“Nākamais gads būvniecības nozarei būs izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasīs spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus būs jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi – drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves,” uzsver Baiba Fromane.

Neskatoties uz to, ka progress šogad panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un “projektēt un būvēt” iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā.

Nozare sagaida arī grozījumus Būvniecības likumā, kas precīzi noteiktu atbildību sadalījumu starp būvniecības procesā iesaistītajām personām, kā arī precizētu būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetences. Tāpat ar šiem grozījumiem nepieciešams noteikt striktas robežas katra būvniecības procesā iesaistītā atbildībai, tādējādi atvieglojot strīdus situāciju risināšanu, kā arī ieviešot efektīvu instrumentu zaudējumu atlīdzināšanai trešajām personām.

Nākamgad jānoslēdz darbs arī pie nozares ģenerālvienošanās par minimālajām algām, izstrādājot motivācijas programmu, kas koplīguma slēdzējiem piedāvātu atvieglojumus nodokļu veidā, kā arī izdevīgāku virsstundu apmaksas kārtību. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā ģenerālvienošanās noslēgšana kopā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos ļaus izskaust tā dēvētās aplokšņu algas un ievērojami samazinās ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā.