Latvijas būvnieki

Līdz ar nozares ģenerālvienošanās un elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanu būvniecības nozarē, uzraugošajām institūcijām ir pieejami daudz detalizētāki dati gan par nodarbinātību, gan nodokļu plūsmu. Datu efektīva apstrāde un analīze jau pašlaik ļauj Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai un citām iestādēm atklāt nodokļu nemaksātājus vai nodarbinātības pārkāpumus. 

“Esam nodevuši valsts rokās visus uzskaites un kontroles instrumentus, par ko vienojāmies pirms pieciem gadiem – ir noteikta nozares minimālā alga, stundu likmes, izveidota elektroniskā laika uzskaite, kur valsts saņem datus no visiem būvobjektiem ar apgrozījumu virs 350 tūkstošiem eiro. Sistēma strādā, tās dati nonāk valsts datubāzē, tāpēc vajadzētu jēgpilni analizēt jau esošo informāciju un efektīvi izmantot šo resursu,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Jaunākie būvuzņēmēju aptaujas dati, kas iegūti pētījumā par ēnu ekonomikas indeksu būvniecībā 2019. gadā, liecina, ka vairums būvuzņēmēju uzskata, ka, lai arī sistēmas ieviešana ir saistīta ar papildu izdevumiem un uzturēšanas slogu, tā būtu jāievieš arī mazākos objektos, lai novērstu negodīgu  konkurenci.

2020. gada 3. maijā beidzās pārejas periods, kad ģenerālvienošanās ietvaros uzņēmējiem bija tiesības piemērot pārejas perioda algu 650 eiro apmērā, līdz ar to būvniecības nozares minimālā alga visiem ir 780 eiro. Pētījumā secināts, ka nozares ģenerālvienošanās rezultātiem nepieciešams ilgāks laiks, tomēr tendences rāda, ka ietekme jau ir jūtama – vidējais atalgojums būvniecībā tuvinās vidējam atalgojumam valstī. Salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, kad 40% no nozarē nodarbinātajiem strādāja nepilnu laiku un zem minimālas algas, t.i., faktiski bez sociālajām garantijām, ar pašas nozares iesaisti ir panākts, ka šīs negtīvās tendences izlīdzinās.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka jāuzlabo tieši izpratne par datu izmantošanu pēc būtības, jo šobrīd tā nereti aprobežojas ar klātienes inspekcijām EDLUS objektos un sodu aprēķināšanā par neatbilstoši uzskaitītajām sekundēm un minūtēm, negodprātīgos uzņēmējus atstājot bez ievērības. Ja ar sistēmas palīdzību jau šodien var identificēt krāpniekus, tad tas ir jādara, nevis jāķeras pie lielākiem esošas sistēmas birokratizācijas pasākumiem, par kuriem maksās tieši godprātīgie uzņēmēji.

Turklāt, jāņem vērā arī tā informācija, ko sniedz ieviestā Būvniecības informācijas sistēma (BIS) par elektroniski saskaņotajiem būvprojektiem, būvniecības ieceru izskatīšanas termiņiem u.c. jautājumiem. Šobrīd BIS datu apkopojums nav pieejams, bet dati ir. Tāpēc valsts pārvalde varētu aktīvāk izmantot būvniecības nozares lielo datu analītiku, lai turpinātu darbu pie būvniecības procesu efektivitātes risinājumiem un digitalizācijas.