Latvijas būvnieki

29. oktobrī notika Būvniecības forums 2020, kur viena no galvenām tēmām bija būvindustrijas aktualitātes un tendences 2021. gadā.

Partnerības vadītājs Gints Miķelsons savā prezentācijā skaidroja finansējuma pieejamību un prognozētos būvniecības apjomus 2021. gadā, publisko investīciju nozīmi infrastruktūrā ekonomikas stimulēšanai un galvenos izaicinājumus nozarei 2021. gadā.

Nepieciešams skaidrs plāns, ko būvēt

“Analizējot informāciju par nākotnē pieejamām ES finansējuma programmām 2021-2027, redzam, ka tuvākos 7 gadus publisko investīciju apjoms varētu sasniegt 7 miljardus EUR. Pēc Partnerības aplēsēm un pavasarī panāktās vienošanās, infrastruktūras attīstībā būtu jāinvestē vidēji 2,2 miljardi eiro gadā, ietverot gan publiskās, gan privātās investīcijas. Tomēr, mēs kā nozare, pirms visiem finanšu aprēķiniem, aicinām publiskos pasūtītājus skaidrāk definēt mērķa publiskās infrastruktūras objektus un sabiedrības ieguvumus,” norādīja Gints Miķelsons.

Būvniecība var stimulēt ekonomiku

“Šobrīd, skatot valsts budžetu 2021, pēc Partnerības aplēsēm publisko pasūtījumu apjoms būvniecībā 2021. gadā varētu būt ap 1,2 miljardiem eiro, kas ir par maz nozares vienmērīgai attīstībai, un nesakrīt ar mērķiem, kuri tika definēti EM izstrādātā Ekonomikas atveseļošanas plānā pavasarī. Situācijā, kad jādomā, kā novērst ekonomisko lejupslīdi, aicinām pievērst uzmanību investīcijām kā līdzeklim ekonomikas sildīšanai. Redzam, ka komercsektorā lielie attīstītāji turpina uzsāktos projektus, tomēr ir vidēja līmeņa attīstītāji, kur finansētāji, potenciālie nomnieki vērtē sadarbību, atliek projektus, līdz ar to paredzams, ka komersektora apjoms samazināsies par 30%. Tāpēc kā nozare esam pauduši viedokli, ka 2021. gadā no valsts puses būtu nepieciešams valsts budžetā paredzēt aptuveni par 500 miljoniem eiro lielāku finansējumu publiskiem nekustamo īpašumu un infrastruktūras attīstības projektiem,” uzsvēra Gints Miķelsons.

Izaicinājumi būvniecībā 2021

Uzskaitot 2021. gada izaicinājumus nozarei, Gints Miķelsons norādīja: “Viena daļa būvniecības nozares izaicinājumu saistās ar pieejamo investīciju apjomu un ātrumu, bet otra daļa – ar jautājumiem, kas skar pašu būvniecību, sākot ar projektu izstrādi, būvniecību, uzraudzības efektivitāti. Pēdējos 3 gados kā nozare ar valsti esam parakstījuši sadarbības memorandu un iesnieguši nozares manifestu, kur esam noteikuši īstermiņa un ilgtermiņa veicamos darbus, tomēr vēlamies racionālāku dialogu, kas vērsts uz mērķiem un to sasniegšanu. Vēlamies redzēt konsekvenci lēmumos, darbību un rezultātus, jo šie lēmumi palīdz uzņēmējiem attīstīt biznesu, veicina nepieciešamās investīcijas ražošanā, darbaspēka piesaistē, izglītībā, pārkvalifikācijā.”

Uzņēmuma “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš norādīja, ka nākamais gads investīciju trūkuma ziņā varētu būt bīstams, jo lielo publiskā sektora projektu pagaidām nav, bet komercsektors uz investīcijām pagaidām raugās piesardzīgi.

“Šobrīd, skatoties pat pāris gadus uz priekšu, nav pamata runāt par pārkaršanu no kapacitātes viedokļa. Šodien tādu lielu projektu, kādi ir bijuši iepriekš – tādu būvniecībā nav. Jāņem vērā, ka lielākā naudas aprite notiek tieši būvniecības posmā, bet, lai tiktu līdz reālai būvniecībai, vēl paiet vismaz 1 līdz 2 gadi projektēšanā un dokumentācijas sagatavošanā. 2021. gads izskatās bīstams – arī komercattīstītājos valda piesardzība, jo finansējuma devēji analizē, vai vajag tik daudz jaunu biroju ēku, mājokļu. Šāda nenoteiktība turpināsies vismaz līdz pavasarim. Līdz ar to nav nekāda pamata runāt par pārkaršanu,” sacīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis norādīja, ka publiskā sektora investīcijas būvniecībā nākamgad būs apmēram tādas pašas kā šogad.

“Patlaban nav nekādu bažu par pārkaršanu, lielāks satraukums ir par 2024.-2025.gadu, kad Eiropas Savienības (ES) fondu naudas apjoms būs krietni lielāks. Tāpēc ir svarīgi daudzus projektus sākt agrāk, lai neveidojas pārkaršanas priekšnoteikumi,” sacīja Dālderis.

Dālderis norādīja, ka vidēji gadā no ES fondiem būvniecībā tiek ieguldīti 600-700 miljoni eiro, bet 2024.-2025.gadā prognozētais apjoms var sasniegt 1,2 miljardus vai 1,3 miljardus eiro.

Pilns tiešsaistes konferences ieraksts pieejams organizētāju Būvbāze FB lapā šeit: https://www.facebook.com/watch/?v=1281749845510609