Latvijas būvnieki

Konkurences padomes lēmums ne vien negatīvi ietekmē būvniecības nozares kopīgo konkurētspēju un reputāciju, bet arī izgaismo vēsturisko politiskās un uzņēmējdarbības kultūru, kurai ir nepieciešamas pārmaiņas. 

Izvērtējot situāciju, jāskatās plašāk. Būvniecības nozare nepastāv atrauti no kopējiem procesiem valstī. Lai īstenotu jebkādu celtniecības projektu, tajā iesaistīti daudz un dažādi sadarbības partneri. Attiecībā uz publisko projektu īstenošanu, nozare jau izsenis ir norādījusi uz zemākās cenas principu kā kvalitāti un galu galā arī konkurenci neveicinošu kritēriju, jo tieši zemākā cena publiskajos iepirkumos dzen strupceļā kā projektētājus, būvniekus, būvmateriālu ražotājus, tā arī visu nozari kopumā.

Konkurences tiesību pārkāpumi nav pieļaujami

Konkurences tiesību pārkāpumi nav pieļaujami, vienlaikus ir skaidrs, ka jāuzlabo izpratne par tiem – gan katrā uzņēmumā, gan nozarē kopumā, gan būvniecībā iesaistīto pušu – būvniecības uzņēmumu, pasūtītāju – vidū.

Pirms diviem gadiem, kad tika uzsākta izmeklēšana, Partnerības nostāja bija, ka nepieciešams ne vien ātrs lēmums, bet arī precīzākas konkurences tiesību vadlīnijas būvniecības nozarei ar konkrētiem piemēriem. Tāpēc Partnerība 2020. gadā tikšanās laikā ar Konkurences padomes pārstāvjiem rosināja kopējā darbā izstrādāt piegādātāju apvienību veidošanas vadlīnijas, lai ar konkrētu nozarei specifisku piemēru palīdzību būtu iespējams izglītot un preventīvi novērst interpretējamas situācijas, kad iespējams notiek konkurences ierobežošana. Aicinām Konkurences padomi vēlreiz aktīvi nozares pasūtītājiem un piegādātājiem ar piemēriem skaidrot šo jomu.

Partnerības un tās biedru kopējais redzējums ir bijis vērsts virzienā, lai būvniecības nozare mainītos kvalitātes un caurskatāmības ziņā. Pārmaiņas līdz ar ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē un elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu nemaz nevarētu notikt bez pašu uzņēmumu iesaistes. Un tas ir milzīgs solis uz lielāku caurskatāmību, ēnu ekonomikas mazināšanu un kontroli ar mērķi stiprināt konkurētspēju.

Tajā pašā laikā jāapzinās, ka ilgtspēja, risku vadība, īsu līgumu izpildes termiņu nodrošināšana nav bezmaksas pasākumi, un raugoties no šī viedokļa, Ekonomikas ministrijai būtu vērts analizēt plašāk būvniecības nozares neto peļņas apjomu Latvijā, salīdzinot to ar citu valstu, tajā skaitā rietumu un Skandināvijas valstu, lielo uzņēmumu peļņas radītājiem.

Nepieciešams līdzvērtīgs dialogs visu pušu – būvnieku, institūciju,  publisko pasūtītāju – starpā

Tuvākajā laikā ir nepieciešams sarunāties – gan ar būvniecības uzņēmumu šodienas vadītājiem, valsts pārvaldes pārstāvjiem,  publiskajiem pasūtītājiem. Viens no aktuāliem tematiem konkurences jomā ir lielie iepirkumi un piegādātāju apvienību veidošanas sarunu robežas. Jāturpina iesāktais pie būvniecības konkursu piegādātāju kvalifikācijas standartizācijas, un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem, neatstājot zemāko cenu kā vienīgo saimnieciski izdevīgāko vērtēšanas kritēriju. Beidzot Latvijā publiskajos iepirkumos jāievieš tipveida līgumu nosacījumi un vairāk jāpraktizē starptautiskā FIDIC līgumu prakse, kas paredz arī būvmateriālu cenu izmaiņu indeksāciju. Pirms konkursu izsludināšanas pasūtītājiem vajadzētu biežāk rīkot apspriedes ar potenciāliem piegādātājiem, ievērojot atklātības, pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus. Tādā veidā varētu tikt mazināti riski, ka tirgus dalībnieki praktizē aizliegtas vienošanās.

Jāizvērtē KP lēmuma ilgtermiņa ietekme uz nozari

Tāpat Partnerībai un tās biedriem kopā ar Ekonomikas ministriju un IUB nepieciešams izvērtēt Konkurences padomes lēmuma ietekmi uz turpmākiem publiskiem un privātiem iepirkumiem, Latvijas būvniecības nozari un tautsaimniecību kopumā nākamo 5 gadu perspektīvā. 

“Mums nebūtu jāiebrauc pretējā grāvī, kad lielāko daļu no būvniecības projektiem Latvijā sāk vadīt ārvalstu ģenerālbūvnieki. Tieši pretēji, Latvijas civilā būvniecība līdz ar Konkurences padomes lēmumu neapstāsies, esošie līgumi tiks realizēti, jo pandēmijas krīzes pārvarēšanā Latvijas ekonomikai būs nepieciešams uzrāviens, un būvniecības nozare ir viena no aktīvākajām, kā to īstenot,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Uzņēmējdarbības vides kopējās attīstības tendences liek mainīties pašiem uzņēmumiem un lielo būvuzņēmēju korporatīvā pārvaldība nav izņēmums. Ejot pārmaiņu ceļu, uzņēmumiem ir iespējams atjaunot savstarpēju uzticamību pasūtītāju vidū, lai turpinātu Latvijas ilgtspējīgu būvniecību.