2022. gadā prognozētās publiskās investīcijas nekustamos īpašumos un infrastruktūrā sasniegs aptuveni 1,3 miljardus eiro

Image for 2022. gadā prognozētās publiskās investīcijas nekustamos īpašumos un infrastruktūrā sasniegs aptuveni 1,3 miljardus eiro

Plānotais publisko pasūtījumu apjoms tuvākajos piecos gados pieaugs, bet nepieciešams līdzsvarotāks finanšu sadalījums. 

Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina, ka tuvākajos deviņos gados Latvijā pieejamās ES fondu investīciju programmas publiskiem nekustamiem īpašumiem un infrastruktūrai sasniegs apmēram 4 miljardus eiro. Analizējot FM prognozi detalizētāk, redzams, ka finansējums šobrīd tiek sadalīts nevienmērīgi nākamo 5 gadu laikā, sasniedzot visaugstāko punktu 2024. gadā. Latvijas Būvniecības padomes pārstāvji aicina valsts pārvaldi vienmērīgi izlīdzināt un līdzsvarot šo investīciju apjomus.

Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotā informācija par publiskā pasūtījuma apjomu, ietverot gan ES struktūrfondu, gan valsts budžeta finansējumu, rāda, ka 2022. gadā kopējais finansējums apstiprinātajiem un plānotajiem projektiem varētu sasniegt 1,6 miljardus eiro. Taču jāņem vērā, ka tās ir budžeta prognozes, reālā naudas plūsma nozarē būs nedaudz mazāka.

Publiskā būvniecības apjoma
 prognoze laika posmam līdz 2023. gadam ieskaitot.
Avots. Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija

Kopējā finansējumā lielāko daļu ieņem projekti, kas tiek īstenoti ar Eiropas Savienības  struktūrfondu finansējumu. Skatot detalizētāk EM apkopotās prognozes redzams 2022. gadā publisko investīciju sadalījums segmentos:

 – dzīvojamās ēkas – aptuveni 10%;

 – nedzīvojamās ēkas – aptuveni 52% (no kuriem satiksmes un sakaru ēkas 9%,

skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas 9%, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas 8%, rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas 7%);

 – inženierbūves (ceļi, maģistrālie cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas, hidro būves) – aptuveni 38%.

Vērtējot būvniecības apjomu turpmākiem gadiem, jāņem vērā, ka šīm prognozēm klāt jāskaita arī komercsektora, privātmāju būvniecību un eksporta apjomi, kuri gadā veido aptuveni 1 miljardu eiro.

EM un Latvijas Būvniecības padome, balstoties uz plānotiem publiskā finansējuma apjomiem, nesaskata nākošā gadā nopietnus nozares pārkaršanas riskus, jo būvniecības kopējais apjoma apgrozījums būs esošajā līmenī ar nelielu stabilu pieaugumu. EM turpinās regulāri monitorēt būvniecības nozares cenu pieaugumu tempus, bet pagaidām var secināt, ka nav nepieciešams samazināt publisko ieguldījumu kopējos apjomus.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība aicina:

  1. Pasūtītājus izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS) un laikus publicēt konkrēto būvprojektu prognozes;
  2. Pievērst lielāku uzmanību plānotās būves apjomiem un adekvātam budžetam;
  3. Ja projektiem ir kritisks kopējais realizācijas termiņš un nepieciešama lielāka elastība, aicinām izmantot apvienotos projektēšanas un būvniecības jeb projektēt un būvēt projektus.