Latvijas būvnieki

Uzsākot ikvienu būvprojektu un reālus būvdarbus, visas iesaistītās puses – pasūtītājs, projektētājs, būvnieks un ēkas gala lietotājs – vēlas kvalitatīvi uzbūvētu vai atjaunotu ēku. Šī gada 8. janvāra LTV 1 raidījumā De Facto atspoguļotais gadījums, kad būvuzņēmējs vienlaicīgi vairākos objektos nespēja kvalitatīvi paveikt uzņemtās saistības, visticamāk ir sekas gan pasūtītāju neelastībai publiskos iepirkumos, gan arī būvuzņēmēja nespējai būtisku tirgus izmaiņu rezultātā novadīt riskus. Šādi piemēri ietekmē nozares reputāciju un neveicina publisko iepirkumu sistēmas attīstību, kā rezultātā zaudētāji būs gan pasūtītāji, gan būvuzņēmēji.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības ieskatā neatkarīgi no tā, vai objekts tiek būvēts kā augstas gatavības projekts, vai ierastā procedūrā, pasūtītāja kompetencei arī ir izšķiroša nozīme projekta vadībā. Izpildot zemāk minētos nosacījumus, pasūtītājs var daudz pārliecinošāk īstenot savas būvniecības ieceres.

1. Pasūtītājiem jāvērtē projekta riski un atkarībā no katra iepirkuma specifikas jāveido gan kvalifikācijas kritēriji, gan iepirkuma līgumu nosacījumi. Skatīt būvdarbu kvalifikācijas vadlīnijas, kā arī būvdarbu līgumu nosacījumus un vadlīnijas būvdarbu līgumu cenas indeksācijai.
2. Pasūtītājam jāvērtē saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo bieži izvēloties piedāvājumu tikai pēc zemākās cenas kritērija, vēlāk pasūtītājam rodas problēmas saistībā ar būvdarbu kvalitāti un izpildes termiņiem.

Attiecībā uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanu, Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir publicētas vadlīnijas. Tajās sniegti piemēri, kā izvērtēt projektus, kuros pasūtītājam ir ļoti būtiski, lai līgums tiek izpildīts pēc iespējas ātrāk vai noteiktā termiņā.

Turklāt, jāņem vērā, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar būvuzņēmējiem ir izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai saistībā ar Krievijas karu Ukrainā un tā rezultātā izraisīto neprognozējamo būvmateriālu cenu sadārdzinājumu un piegādes traucējumiem. Tāpēc esošo līgumu savlaicīgi grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai. 

Augstas gatavības projektu īstenošana nevar būt pretrunā ar kvalitatīvu būvniecību. Pēc Latvijas Būvuzņēmēju apvienības aprēķiniem valsts pārvalde 2021. gadā piešķīra papildus aptuveni 200 milj. eiro publiskās investīcijas infrastruktūras un ēku projektiem (ceļiem, skolām, slimnīcām, pašvaldību būvēm, VUGD depo, u.c.), kas Covid-19 laikā būvniecības nozarei neļāva strauji kist, uzturēja kopējās Latvijas tautsaimniecības aktivitātes un nodrošināja daudziem darbu. 

Arī pašu būvuzņēmēju aktīvāka iesaiste nozari pārstāvošas organizācijas darbībā veicinātu labāku izpratni par reālajiem procesiem un prasībām. Latvijas Būvuzņēmēju apvienība kopā ar saviem biedriem veido konstruktīvu dialogu ar nozari pārraugošajām institūcijām un aicina būvuzņēmējus aktīvi iesaistīties nozares profesionālās attīstības jautājumu uzlabošanā, darbojoties biedru statusā, kas vienlaikus paplašina nozares pārstāvniecību.