Latvijas būvnieki

Resursu aprite ēku būvniecībā Latvijā pašlaik notiek vien restaurācijas projektos. Skaudrā mācība, ko esam guvuši pēdējā gada laikā, kad uzzinājām, cik kļūdaini ir tautsaimniecības izaugsmi balstīt lētos agresorvalstu energoresursos, liek daudz skaidrāk apzināties mums pieejamo resursu vērtību un pievērsties to atbildīgai un atkārtotai lietošanai.  

Turpinot darbu pie efektīvas būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu (BA) aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) identificējusi nepieciešamos nekustamo īpašumu, projektēšanas, būvdarbu un BA apsaimniekošanas procesu pilnveidojumus. Kopīgi ar pašvaldību iepirkumu speciālistiem, būvspeciālistiem, būvmateriālu ražotājiem, BA apsaimniekotājiem, kā arī par būvniecību un vides aizsardzību atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām konstatētas šādas vajadzības resursu efektīvai, apritīgai pārvaldībai:

• zināšanas un prakses otrreizēju resursu izmantošanai būvniecībā, 
• atkritumu beigu statusa noteikšanai nepieciešamais regulējums minerālajiem būvgružiem,
• aktuāla informācija par pieejamo un potenciāli pieejamo otrreizējo resursu tirgu,
• aktuāla informācija par BA pārstrādes iespējām un pieejamām jaudām,
• ēku demontāžas audita kārtība resursu uzskaitei, 
• finanšu līdzekļi jeb izdevīgums, kas motivētu izmantot otrreizējos resursus.  

LBA valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons uzsver: “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība turpinās darbu ar priekšlikumiem izmaiņām būvniecības un atkritumu regulējumos, lai kāpinātu būvgružu šķirošanu, pārstrādi un resursu otreizējo izmantošanu gan publiskos projektos, gan komercprojektos. Aicinu uzņēmējus iesaistīties zaļās būvniecības uzdevumu vērtēšanā un izstrādē, pievienoties nozares uzņēmējiem un kļūt aktīvākiem savu interešu aizstāvībā!”

Sekojot ziemeļvalstu labās prakses piemēriem un atziņām, ko vairāku gadu garumā guvuši kaimiņvalstu apritīgas būvniecības un nekustamo īpašumu attīstības nozares profesionāļi, LBA rosinās izveidot  BIS un APUS datos balstītu nozares profesionāļiem pieejamu datu sistēmu būvgružu un to pārstrādes produktu aktuālam monitoringam un tirdzniecībai. Šādas platformas sekmīgi darbojas Somijā (Materiaalitori.fi, un Netlet.fi) un Norvēģijā (Materialimapper.no), kur ir sevi lieliski pierādījušas kā otrreizējo resursu aprites sekmēšanas instruments. 

Tāpat, turpinot darbu  Eiropas Savienības LIFE programmas projektā “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”, LBA izstrādās priekšlikumus un vadlīnijas BA šķirošanai būvlaukumā, demontāžas audita kārtībai, apritīgiem publisko būvdarbu iepirkumiem, kā arī rosinās izstrādāt kārtību minerālo būvgružu atbilstīgai pārbaudei un sagatavošanai iestrādei  būvēs. Tomēr lielākais izaicinājums pareizi un droši sagatavotu otrreizējo resursu izmantošanai būvniecībā būs kopīgi ar vides aizsardzības un būvniecības kārtību reglamentējošajām valsts pārvaldes iestādēm rast iespējas komercializēt šos materiālus, jo drošības prasības un atbilstības pierādīšana ir dārgs un laikietilpīgs process, kas nedrīkst būt šķērslis apritīgai būvniecībai. 

Vairāk par apritīgas būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu sistēmas izveidi Latvijā lasiet šeit: Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites konceptuālās sistēmas definēšana komercsektoram un publiskajam sektoram Latvijā.

Jautājumus, komentārus un idejas par būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmas izveidi publiskajā un komercsektorā gaidām uz e-pastu brigita.viksne@latvijasbuvnieki.lv. Vispārīgus jautājumus par LBA darbu un pievienošanos apvienībai gaidām uz e-pastu: birojs@latvijasbuvnbieki.lv.

Sekojiet jaunumiem Life Waste to Resources projektā: Life projekta aktualitātes un sociālajos tīklos Facebook, LinkedIn, Instagram,Twitter.

Projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014 tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras  (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.