Latvijas būvnieki

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (ĢV) stājās spēkā 2019. gada 3. novembrī, nosakot minimālo algu būvniecības nozarē strādājošajiem 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas joprojām arī pēc trīsarpus gadiem ir augstāka par valstī noteikto minimālo algu.

Ģenerālvienošanās noslēgšanas mērķis arī ir palicis nemainīgs – augstāka būvniecības nozarē nodarbināto tiesību aizsardzība, sociālās garantijas, motivācija profesionālajai izaugsmei un darba turpināšana nozarē, kā arī nozares godīgas konkurences un konkurētspējas veicināšana. 

Lai noslēgtā ĢV nestu ieguvumus kā nozares darba ņēmējiem, tā arī darba devējiem, ļoti liela nozīme ir ieviesto pasākumu, piemēram, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS), efektīvai uzraudzībai, ko nodrošina kontrolējošās iestādes.

Pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās un EDLUS ieviešanas, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība ir analizējusi nozares datus un veikusi vairākus pētījumus, kur secināts, ka nozarē tikai nedaudz vairāk kā 50% nodarbināto maksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu vai vairāk (lai gan tā ir ievērojami mazāka kā ĢV noteiktā), kā arī ēnu ekonomika vislielākā ir uzņēmumos, kas nodarbina līdz 5 darbiniekiem un kas nodarbināti būvlaukumos, kuros nav ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite.

Būvkomersanti no savas puses ir veikuši lielu ieguldījumu ēnu ekonomikas mazināšanas regulējuma ieviešanā, bet LBA ieskatā šobrīd vājākais punkts ir efektīva esošo noteikumu uzraudzība. Ja 50% nodarbinātajiem netiek izmaksāta pat valstī noteiktā minimālā mēnešalga, tikai ĢV minimālās algas izmaiņas dos mazu pienesumu ēnu ekonomikas apkarošanā.

Lai veiktu ģenerālvienošanās izmaiņas, paaugstinot minimālo algu nozarē, būvuzņēmēju ieskatā būtu jāizpilda vairāki priekšnoteikumi:

1. ĢV minimālā alga ietekmē ne tikai to saņēmējus, bet visu algu sistēmu uzņēmumā. Paaugstinot ĢV minimālās algas slieksni, algas pieaugumu pieprasīs arī darbinieki, kuri šobrīd saņem atalgojumu, kas ir nedaudz lielāks par ĢV minimālo. Līdz ar to arī būvniecības nozarē aktuāla ir darba spēka nodokļu pārskatīšana un izlīdzināšana vismaz Baltijas valstu līmenī, par ko iestājas Latvijas Darba devēju konfederācija.

2. Šobrīd būvniecības nozarē ir kritums vairāk nekā 10 % apmērā un 2023. gadā ir realizēti ļoti maz projektu, kuri finansēti no ES fondu 2021./2027. gada plānošanas perioda. Tāpēc ir kritiski aktivizēt ES līdzfinansējuma projektus un nepieciešams izveidot nozares publiskā pasūtījumu vidēja termiņa prognožu sistēmu, lai nozares uzņēmumi vidējā termiņā varētu plānot nepieciešamo resursu apjomu, tai skaitā, darbaspēku.

3. Jāpanāk publisko būvdarbu līgumu līgumcenas indeksācijas piemērošana praksē, jo 2022. gadā reāla līgumcenas indeksācija tika veikta tikai nelielā skaitā līgumu, kā arī nereti tā veikta ar lielu laika nobīdi un strīdiem pasūtītāju un piegādātāju starpā. Būtu jāpārskata MK noteikumi nr. 419 Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu un Centrālās statistikas pārvaldes gatavotie būvniecības indeksi, un Ekonomikas Ministrijas vadībā publiskiem pasūtītājiem un piegādātājiem kopīgi jāvienojas par jaunu būvniecības izmaksu monitoringa metodoloģiju un rīkiem.

4. FM vadībā jāievieš efektīvi un segmentēti būvnozares ēnu ekonomikas risinājumi. Šobrīd, kad uzņēmēji jau sāk apšaubīt ieviesto pasākumu lietderību, jo tie būvkomersanti, kas maksā atalgojumu atbilstoši ĢV noteikumiem,  tiks uzraudzīti vēl vairāk, bet pārējie nozares dalībnieki turpinās strādāt pelēkajā ekonomikā, ļoti būtiski ir nezaudēt kopīgo apņemšanos nozarē samazināt ēnu ekonomiku.

“Šo pasākumu izpilde ir iespējama un to īstenošana motivēs būvkomersantus strādāt, maksāt nodokļus un vienlaikus arī rast resursus nozares minimālās algas palielināšanai. Tāpēc jautājums par Ģenerālvienošanās grozījumiem no uzņēmēju puses būtu skatāms tad, kad ir paveikti šeit minētie uzdevumi,” norāda Latvijas Būvuzņēmumu apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.