Latvijas būvnieki

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar nozares ekspertiem ir veikusi pētījumu par ēku būvniecības regulējuma pilnveidošanu, lai veicinātu būvniecības nozares klimatnoturību un virzību uz klimatneitralitāti.

Pētījumā ietverti vairāk nekā 15 priekšlikumi ēku būvniecības regulējuma uzlabošanai.  Priekšlikumi ietver vairākus darbības virzienus:

• Precizēt ēku energoefektivitātes standartu;
• Izstrādāt jaunu finanšu atbalsta programmu Latvijā esošo dzīvojamo ēku pielāgošanai klimata pārmaiņu riskiem (plūdi, vējš, ekstrēmie nokrišņi);
• Izstrādāt Latvijas ēku siltumnīcefektu gāzu emisiju uzskaites metodiku un uzskaites sistēmu;
• Ieviest plānotajā “Būvprojekta standarts” sadaļu –  atbilstība klimata pārmaiņu riskiem” (attiektos uz dzīvojamajām un nedzīvojamajām ēkām);
• Veicināt publisko vietējas izcelsmes koka ēku projektēšanu un būvdarbus (CO2 piesaistes veicināšanai), t.sk. pārbūves un pārstrādātā koka konstrukciju izmantošanu.

Teritorijas attīstības plānošanas jomā tiek sniegti šādi priekšlikumi:

• Izstrādāt vadlīnijas, kurā tiktu atrunāta lokālu paredzētās ēkas izbūves radītu izmaiņu klimatiskajos apstākļos izvērtēšana IVN procesa ietvaros;
• Izstrādāt vadlīnijas, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām un CO2 piesaistes risinājumu iestrādāšanu pašvaldību teritorijas plānojumos;
• Noteikt prasību normatīvajā regulējumā visām pašvaldībām veikt klimata pārmaiņu risku un ievainojamības novērtējumus.

Pētījuma dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā ēkām radīto zaudējumu apjoms klimata pārmaiņu ietekmē ir dubultojies. Ēku fasāžu un jumtu bojājumi, kas rada lielākos finansiālos riskus uz mājsaimniecību budžetu, ir saistīti ar vēja intensitātes pieaugumu Latvijā. Sagaidāms, ka nākotnē vēja intensitāte tikai pieaugs, turklāt 60 –70% privātīpašumu Latvijā nav apdrošināti.

Vērtējot normatīvo aktu prasības, pētījumā secināts, ka būvniecības nozares regulējumā ir iekļautas prasības, kuru ietekme ir vērtējama kā pozitīva un veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanu, kā arī veicina klimatneitralitāti. Vienlaikus ir identificēti apstākļi, kas varētu veicināt straujāku būvniecības nozares klimatnoturību un virzību uz klimatneitralitāti, paaugstinot normatīvos ietverto regulējumu vai ieviešot jaunas prasības.

Lai veicinātu būvniecības nozares klimatnoturību un virzību uz klimatneitralitāti arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība arī būvizstrādājumu ietekmei uz vidi, kas nozīmē izsekojamību visā tās dzīves ciklā – izejmateriālu iegūšana, transportēšana uz ražošanas vietu, ražošana, transportēšana uz būvniecības vietu, ekspluatācija un pārstrāde/atkritumu vadība. Veids, kā samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, ir palielināt zemu emisiju materiālu un produktu izmantošanu ēku būvniecībā.

Pētījumā ir apkopoti secinājumi un ieteikumi nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, izvērtējot katru būvniecības procesa posmu – būvniecības ieceres priekšizpētes, projektēšanas, būvdarbu un ēkas uzturēšanas vai apsaimniekošanas posmā.

Pētījumā iekļauti arī secinājumi un ieteikumi nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, vadoties pēc ēkas veida. Analīzes rezultātā ir sniegti konkrēti priekšlikumi un uzskaitītas veicamās darbības, kā tos īstenot.

Pētījumu KEM uzdevumā veica AS “AC Konsultācijas”  kopā ar biedrības Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padomes ekspertiem ar mērķi rosināt grozījumus ēku būvniecības regulējumā. Pētījuma gaitā tika novērtēta esošā situācija ēku būvniecības nozarē Latvijā, izpētīta ārvalstu prakse un pieredze, kā arī sniegti ieteikumi ēku būvniecības nozares attīstībai ceļā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību.

Pētījuma rezultāti ir publicēti Klimata pārmaiņu portālā šeit.