Ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā aktīvāk jāiesaistās valstij un pašvaldībām

Image for Ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā aktīvāk jāiesaistās valstij un pašvaldībām

Šī gada 27. oktobrī norisinājās ekspertu konference “Ilgtspējīga pilsētbūvniecība: zaļo investīciju balstīta modernā un viedā dzīves telpa”, kurā ar prezentāciju par Latvijas ilgtspējīgas būvniecības izaicinājumiem (skat. saiti zemāk) uzstājās Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.

Gints Miķelsons norādīja, ka pārmaiņas ilgtspējīgas būvniecības iedzīvināšanā prasa atšķirīgu pieeju projektēšanas un būvniecības procesos. Pirmkārt, no valsts puses būtu nepieciešams precīzi definēt ilgtspējas jēdzienu, prasības un pierādīšanas metodes.

Ilgtspējas novērtēšanā pastāv un Latvijā tiek izmantotas vairākas sertificēšanas sistēmas, piemēram BREEAM un DGNB, un ir vērojama tendence, ka komercsektorā šādi novērtētu ēku skaits Latvijā sasniedz aptuveni 80 sertificētas ēkas, toties valsts un pašvaldību sektorā pašlaik tā ir tikai viena – Ogres bibliotēka. Valstī ir izstrādātas, bet vēl nav pilnībā ieviestas, zaļā iepirkuma prasības būvniecībā, ietverot prasību būvēt gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, tāpat notiek ēku siltināšanas projekti, kuru apjoms un ātrums ir būtiski jāpaātrina.

Gints Miķelsons iepazīstināja ar jaunu būvgružu aprites sistēmu, kas top Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētajā projektā  “No atkritumiem uz resursiem Latvijā reģionālās ilgtspējības un aprites veicināšana, izmantojot atkritumus kā resursus”. Šī projekta gaitā tiek izstrādātas apritīgas būvniecības vadlīnijas un priekšlikumi apritīgas būvniecības sistēmas izveidei Latvijā.

Konferencē runātāji uzsvēra, ka mērķtiecīgi jādomā ne tikai par ēkām, bet par visu pilsētas infrastruktūru kopumā, kas būtu ērta, funkcionāla un saistoša iedzīvotājiem dzīvei pilsētā. Ekspertu vidū tika uzsvērts, ka ilgtspējīgu ēku būvniecībā lielākais pasūtītājs ir valsts un pašvaldību sektors, tāpēc no viņu lēmumiem par labu ilgtspējīgu projektu attīstībai būs atkarīgs šāda virziena attīstības ātrums. Diskusijās izskanēja priekšlikums, ka būtu nepieciešams veidot kompetences centru, kas sniedz metodoloģisku atbalstu uzņēmējiem par zaļo iepirkumu.

Pasākumu rīkoja biedrība “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Kokrūpniecības federāciju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, AS “SEB banka”.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ginta Miķelsona prezentācija ir pieejama šeit.