Resursu aprite būvniecībā turpinās sagādāt izaicinājumus: izstrādātas vadlīnijas

Image for Resursu aprite būvniecībā turpinās sagādāt izaicinājumus: izstrādātas vadlīnijas

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā. Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (Life projekts) ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Mēs, būvnieki, sākām ar sevi! Jā, mēs sagaidām, ka atbildību par apritīgu, ilgtspējīgu būvniecību un nekustamo īpašumu attīstīšanu uzņemsies gan pasūtītāji, gan projektētāju un konsultantu komandas. Tāpat mēs apzināmies, ka būvniecības posmā procesam varam pievienot vien atbildīgu, pārdomātu rīcību un kompetenci attiecībā uz pieejamo resursu dalītu vākšanu un nodošanu pārstrādei. Tīri teorētiski – arī reģenerāciju būvlaukumā. Tomēr, sākot ar praktisko sadaļu jeb aprites cikla nosacīto vidus posmu, ļāvām visiem procesa dalībniekiem skaidrāk ieraudzīt šķēršļus aprites uzdevumu īstenošanā,” skaidro Life projekta vadītāja LBA un vadlīniju projekta izstrādes koordinatore Brigita Ķirule-Vīksne. 

Eiropas Komisija (EK) savā paziņojumā “Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”” (1) (AERP), ir apņēmusies ieviest aprites ekonomiku sešās prioritārajās nozarēs, jeb produktu vērtību ķēdēs. To vidū – arī būvniecība un ēkas. Diemžēl komisijai līdz 2021. gadam nebija izdevies izstrādāt Stratēģiju ilgtspējīgai būvētai videi, kā tas bija plānots. Arī pārējos AERP dokumentus aprites ekonomikas principu ieviešanai būvniecībā nav izdevies saskaņot un publicēt plānotajos termiņos.(2) Tomēr sagaidāms, ka vairākas AERP apņemšanās dienasgaismu ieraudzīs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šā gada otrajā pusē.

Ņemot vērā EK apņemšanos izmantot “Level(s)” (3) sistēmu, lai publiskajā iepirkumā un ES ilgtspējīga finansējuma satvarā integrētu aprites cikla izvērtējumu (4), gatavojot vadlīnijas LBA integrēja “Level(s)” metodoloģiju un piedāvā lietot šīs Eiropas vienotās sistēmas veidnes resursu plūsmu plānošanai un pārvaldībai.

Iespējams, ja tiesiskā skaidrība būtu lielāka un mūsu partneri šajā dialogā posmā – pārliecinātāki, mēs varētu izvirzīt  augstākas ambīcijas, un dot nozarei praktiskāku instrumentu apritīgai būvniecības atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu plūsmu pārvaldībai. Tomēr LBA darbs Life projektā ar šo uzdevumu nebeidzas. Ceram, ka strādājot pie pilnā būvniecības aprites cikla arī Eiropas redzējums būs kļuvis skaidrāks un mēs kopīgi izveidosim apritīgas būvniecības sistēmu, kas būs ilgtspējīga visos aspektos – gan vides, gan sociālajos, ka arī tā būs finansiāli dzīvotspējīga,” lēš LBA vadītājs Edijs Kupčs.

LBA vadlīniju būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā atbildīgajiem nozares  speciālistiem piedāvā:

  • būvniecības atkritumu frakciju un kodu kartējumu, 
  • aktuālā būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas regulējuma prasību kopsavilkumu, 
  • būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas speciālistu atbildību sadalījumu būvniecības atkritumu apsaimniekošanā būvlaukumā komerc- un publisko būvdarbu iecerēs,
  • vispārīgo principu darbībām ar bīstamiem un nebīstamiem būvniecības atkritumiem definējumu un principus to atpazīšanai,
  • skaidrojumu prasībām atkritumu reģenerēšanai būvlaukumā, 
  • kā arī identificē neskaidros jautājumus un definē uzdevumus resursu aprites pilnvērtīgai īstenošanai būvniecībā. 

Darba gaitā noskaidroti būtiskākie turpmākie uzdevumi un nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai īstenotu apritīgu būvgružu apsaimniekošanu būvlaukumā:

  1. Atbildīgajiem būvniecības un būvniecības atkritumu apsaimniekošanas procesa dalībniekiem jābūt pieejamai informācijai par kvalitatīvas būvgružu pārstrādes iespējām – jānodrošina pārskatāmu IT rīku (platformu) dalīti vācamo atkritumu frakciju pārstrādes uzņēmumu un pārstrādes jaudu noskaidrošanai.
  2. Nepieciešams noteikt garāku uzglabāšanas termiņu no būvgružiem iegūtām otrreizējām izejvielām – šobrīd tas ir 1 gads, kamēr ražošanas blakusproduktiem nav noteikts šāds termiņš.
  3. Jāmazina administratīvais slogs konsolidējot Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) un Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas (APUS) atskaites – atkritumu apsaimniekotājam jābūt nodrošinātai iespējai APUS ielasīt Būvdarbu žurnāla būvniecības atkritumu apsaimniekošanas sadaļā BIS reģistrētos datus.
  4. Būvizstrādājumiem nepieciešams noteikt vides drošuma prasības vai jāizstrādā atkritumu beigu stadijas regulējums visām būvniecības atkritumu plūsmām ar otrreizējo izejvielu potenciālu (5). 
  5. Par būvdarbu un nojaukšanas darbu gaitā atgūto būvizstrādājumu un otrreizējo izejvielu atbilstību atbildīgajai iestādei ir jābūt PTAC.
  6. Speciālistiem, kuri ir iesaistīti būvgružu apsaimniekošanā, jānodrošina apmācības.

Turklāt, aprites potenciāla novērtēšanai un monitoringam būvniecībā, LBA ierosinājusi izveidot būvniecības atkritumu jeb resursu aprites IT platformu, datu parādīšanai par plānotajiem būvniecības atkritumiem, kā arī apsvērt dabas resursu nodokļa ekvivalentas noteikšanu no pārstrādātiem būvgružiem sagatavotām otrreizējām izejvielām. 

Ar vadlīniju saturu un piemērošanas iespējām LBA drīzumā iepazīstinās būvniecības procesa dalībniekus. Līdz 2024 .gada nogalei Latvijas Būvuzņēmēju apvienība izstrādās arī priekšlikumu standartizētam publisko būvdarbu iepirkumu līguma pielikumam, lai paredzētu aprites principu integrāciju iepirkumā.

LBA izstrādātās vadlīnijas pieejamas šeit.

Par sadarbību vadlīniju tapšanā Latvijas Būvuzņēmēju apvienība pateicas Rīgas enerģētikas aģentūrai un Ievai Kalniņai, “Pillar Capital” AS BREEAM auditorei Ludmilai Bernšteinei, Būvniecības valsts kontroles birojam, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Life projekta komandai, Valsts Vides dienesta Life projekta komandai, Kristapam Šveisbergam un Arnim Minikovičam no VAS “Valsts Nekustamie īpašumi”, Ingrīdai Gubernatorovai no SIA “ZAAO”, Santai Vaivodai no SIA “CleanR Verso” un “Passive House Latvia” ekspertiem, kā arī aktīvākajiem LBA biedriem – “Saint-Gobain Celtniecības Produkti” SIA un SIA “Knauf”.

(1) COM/2020/98 final, 11.3.2020

(2) COM/2020/98 final, 11.3.2020 ANNEX

(3) https://environment.ec.europa.eu/topics/circular-economy/levels_en

(4) AERP 3.6. punkts

(5) Prioritārās būvniecības atkritumu frakcijas, kam ES nosakāmas vienotas atkritumu beigu stadijas prasības tiks noskaidrotas projektā GROW/2022/OP/0015 

LBA izstrādā vadlīnijas un priekšlikumus Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmai Latvijā, piedaloties Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” īstenošanā.

Integrētā projekta tīmekļa vietne: https://wastetoresources.varam.gov.lv/

Par LBA dalību projektā: šeit

Projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.