Latvijas būvnieki

Būvniecība ar aptuveni 7% lielu daļu Latvijas IKP tradicionāli ir bijusi un būs ļoti nozīmīga tautsaimniecības nozare. Gan tāpēc, ka ir nozīmīgs darba devējs ar potenciālu augt, gan tāpēc, ka būvniecība ir viena no Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības nozarēm, kurā vietējie uzņēmēji sekmīgi konkurē ar ārvalstu firmām. Tomēr no šīs milzīgās nozares attīstības potenciāla izmantojam tikai daļu, – atbilstoši SSE Riga “Ēnu ekonomikas indeksa” datiem, augstākais (40%) ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir tieši būvniecības nozarē[1].

Tas nozīmē mākslīgi zemākas algas būvniecībā nodarbinātajiem, kas rada ilūziju par mazākām izmaksām, bet patiesībā kropļo konkurenci nozarē. Tas ļauj nodokļu nemaksātājiem uzvarēt valsts un pašvaldību iepirkumos un pamazām veido sociālu problēmu – nākotnes pensionāri no būvniecības nozares tiks pie puses no sev pienākošās pensijas, jo gadiem ilgi oficiāli būs saņēmuši vien daļu no algas. Tas arī mazina darbu kvalitāti, jo sociāli nenodrošināts darbinieks nekad nebūs motivēts darbinieks.

Vienošanās par algu līmeņiem

Kopš šā gada pavasara, kad kopā ar ekonomikas pētniekiem no biedrības “Business Against Shadow Economy” (BASE) sākām padziļināti pētīt ēnu ekonomikas izpausmes būvniecības nozarē, esam secinājuši, ka tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas notur šo nozari ēnā un bremzē tās attīstību. Apkopojot statistiskas un VID datus par nozari, kā arī intervējot būvniekus un nozares ekspertus, esam identificējuši konkrētus soļus, lai mazinātu tās atkarību no pelēkās naudas.

Viens no risinājumiem, kas būtu ļoti iedarbīgs, bet prasa veikt plašus sagatavošanās priekšdarbus, ir nozares vienošanās par minimālajiem algu līmeņiem. Tie būtu pieci dažādi līmeņi atbilstoši darbinieku profesionālajai kvalifikācijai (sākot no vienkāršu darbu veicējiem līdz vadītājiem). Tieši šāda pieeja ir palīdzējusi nonākt pie godīgas konkurences nosacījumiem būvniecības nozarēm Ziemeļvelstīs un Eiropā.

Jāizmanto likumā paredzēta iespēja

Lai fiksētu nozares vienošanos par minimālajiem algu līmeņiem, var izmantot Darba likumā jau paredzēto ģenerālvienošanos. To slēdz nozares darba devēji un arodbiedrības (būvniecības gadījumā tās būtu divas – Latvijas Celtnieku arodbiedrība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)). Ģenerālvienošanos būtu iespējams noslēgt tad, ja tās nosacījumus ir akceptējuši vismaz 60% no nozares.

Nolūkā izzināt būvnieku gatavību vienoties par godīgiem un vienādiem spēles noteikumiem visai nozarei, esam izsūtījuši vēstules aptuveni 400 uzņēmumiem, kā arī šīs ieceres virzībai esam izveidojuši darba grupu, kurā ietilpst būvniecības nozares darba devēji, Latvijas Celtnieku arodbiedrības, LBAS, Ekonomikas un Labklājības ministriju, kā arī VID pārstāvji. Darba grupā esam izstrādājuši iespējamo minimālo algu likmju aprēķina metodiku, kā arī esam sagrupējuši nozares profesijas atbilstoši kvalifikāciju līmeņiem.

Kopumā aptuveni 200 būvniecības nozares profesijas ietvertas piecos līmeņos: vienkāršās profesijas bez profesionālās izglītības; kvalificēti strādnieki, amatnieki, montieri u.c. ar pamatizglītību; speciālisti ar vidējo izglītību; vecākie speciālisti ar pirmā līmeņa profesionālo vai augstāko izglītību; vadītāji ar otrā līmeņa profesionālo vai augstāko izglītību. Šādā veidā sagrupējot visas profesijas, ieviešot mininālo atalgojuma likmi katrā no tām un paredzot kontroles mehānismu, praktiski tiek izslēgta iespēja maksāt aplokšņu algas.

Oficiāli maksā vien daļu algas

Pētījumā par ēnu ekonomiku Latvijā, būvniecības nozares pārstāvji atzina, ka aplokšņu algas ir viena no būtiskākajām nozares problēmām, kas negatīvi ietekmē tās konkurētspēju. Uz būtiskām problēmām attiecībā uz ēnu ekonomiku norāda arī pieejamie statistikas dati. VID sniegtā informācija liecina, ka 2015. gadā vidējā bruto alga nozarē bija 712 eiro, kas ir zemāka nekā vidējā bruto alga valstī kopumā (791 eiro). Arī rezultāti no reprezentatīvas Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas uzrāda būtiski augstāku aplokšņu algu līmeni būvniecības nozarē (36,3%) salīdzinājumā ar valstī kopumā (17,9%). Dati par oficiāli izmaksātajām algām liecina, ka darbiniekiem ar zemāko kvalifikāciju Latvijas būvfirmās vidēji tiek maksāti nepilni 4 eiro stundā, bet, ja apskata 200 lielākos uzņēmumus – atlīdzība ir vismaz par 20% lielāka (aptuveni 2000 cilvēku saņem vidēji 5 eiro stundā). Pētījums liecina, ka visvairāk aplokšņu algas tiek maksātas nelielos uzņēmumos, darbiniekiem ar zemāku kvalifikāciju un izglītības līmeni.

Ir skaidrs, ka likumdevēja paredzētā iespēja, kas līdz šim Latvijā praktiski nav izmantota, būtu ļoti nopietns pavērsiens visai nozarei, jo ģenerālvienošanās attiecas uz visiem nozares uzņēmumiem. Šāda kārtība būtu gan darba ņēmēju interesēs, par kuriem pieaugtu maksājumi sociālajā budžetā, gan arī valsts interesēs, jo pieaugtu nodokļu ieņēmumi. Tas nozīmētu arī godīgu konkurenci par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, jo zustu iespēja uz aplokšņu algu rēķina mākslīgi samazināt izmaksas.

Esmu pārliecināta, ka visiem būvniecības nozares uzņēmumiem mērķis ir viens – veidot drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu nozares attīstību, tāpēc aicinu ikvienu būvniecības nozares uzņēmumu atbalstīt minimālo algu līmeņu noteikšanu.

Baiba Fromane,

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

[1] http://latvijasbuvnieki-old.turn.lv/wp-content/uploads/2016/06/Base_prezentacija_web.pdf