Būvniecībā ieviestā elektroniskā darba stundu uzskaite un paaugstinātā minimālā alga palīdz mazināt ēnu ekonomiku

Image for Būvniecībā ieviestā elektroniskā darba stundu uzskaite un paaugstinātā minimālā alga palīdz mazināt ēnu ekonomiku

Trešdien, 30. jūnijā, notikušajā seminārā, kuru organizēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, valsts pārvaldes un būvniecības nevalstisko organizāciju pārstāvji diskutēja par ieviesto pasākumu rezultātiem un turpmākiem soļiem, kas palīdzētu mazināt ēnu ekonomiku nozarē.

Šī gada 16. jūnijā prof. Arnis Sauka iepazīstināja ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”. Tajā secināts, ka ēnu ekonomika Latvijā sasniegusi tās lielāko apjomu kopš 2011. gada, bet būvniecības nozarē tā turpina samazināties. 2019. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā veidoja 30,7 procentpunktus, bet 2020. gadā – tās apjoms saruka vēl par 2 procentpunktiem līdz 28,7%.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons norāda: “Redzams, ka ieviestie risinājumi strādā, bet ir nepieciešams vērtēt ēnu ekonomiku dziļākos nozares segmentos. Dati ir pieejami, tāpēc jāveic lielo datu analīze, kas ļautu labāk pārraudzīt aplokšņu algu un stundu uzskaites jautājumus. Otrs svarīgs virziens, kurā raudzīties ir publiskais pasūtījums, kur uzņēmēju nodokļu nomaksa var kalpot kā kritērijs. Svarīgi, lai publiskā pasūtītāja prasības būtu vienotas, standartizētas un to izpilde neuzliktu papildu birokrātisko slogu uzņēmējam .”

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane uzsver: “Panāktais ēnu ekonomikas samazinājums būvniecības nozarē – 12 procentpunkti piecu gadu laikā, ir atzinīgi novērtējams rādītājs. Jāsaprot, ka ieviestie risinājumi kā ģenerālvienošanās un EDLUS ir ilgtermiņa rīki, tāpēc rezultāti ir jau tagad, pēc viena gada, un būs jūtami arī ilgākā laika periodā. Tomēr otra lieta, par ko jādomā – kā rast un veicināt motivāciju uzņēmējiem godprātīgi maksāt nodokļus neatkarīgi uzņēmuma lieluma vai specializācijas.”

Analizējot pēc uzņēmumu lieluma un apgrozījuma rādītājiem, secināts, ka lielākie divsimt uzņēmumi dod darbu trešdaļai no visiem būvniecībā nodarbinātajiem, kuri nostrādā aptuveni pusi no visām darba stundām. Attiecībā uz atalgojuma līmeni, lielākie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki, jo spēj maksāt augstākas algas nekā vidēji nozarē. Lai arī būvniecības atalgojums pēdējā gada laikā ir nedaudz pieaudzis un vidēji, salīdzinot pēc darbaspēka izmaksām, ir 11,5 eiro stundā, tas joprojām ir zemāks nekā Eiropas Savienībā, kur tas ir 25,6 eiro stundā.

Lai noskaidrotu kā EDLUS un minimālās bruto algas ieviešana 780 eiro apmērā ir ietekmējusi nozari, Latvijas Būvuzņemēju partnerība veica aptauju gan Latvijas iedzīvotāju vidū (jāņem vērā, ka būvniecībā un ar to saistītajās nozarēs ir nodarbināti vairāk nekā 65 tūkstoši cilvēku), gan būvniecības uzņēmumu vidū.

Gandrīz puse no aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka būvniecības jomā ieviestā minimālā alga un elektroniskā darba laika uzskaite ir kopumā efektīvi rīki, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā. Jāatzīmē, ka tikai 12% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem zina, ka būvniecības nozarē noteiktā minimālā bruto darba alga ir 780 eiro. Aptaujā atklājās, ka kopumā salīdzinoši reti, tikai 11-17% gadījumu, iedzīvotājiem ir piedāvāts veikt remonta vai būvniecības pakalpojumu saņemšanu vai preču iegādi, apejot piemērojamos nodokļu maksājumus.

Savukārt, aptaujājot būvniecības uzņēmumus, vairums nesaskata būtiskus ieguvumus no ģenerālvienošanās un EDLUS ieviešanas, jo darba laika uzskaites sistēmas radīto slogu uzskata par samērā nozīmīgu. Būvuzņēmēju ieteikums ēnu ekonomikas mazināšanai ir cīnīties ar aplokšņu algām un detalizētāk sekot līdzi piedāvājumiem un līgumiem publiskajos iepirkumos, kā arī faktiskajai darba stundu izpildei. Aptaujātie uzņēmēji rosina domāt, kā pasūtītājus motivēt maksāt nodokļus tieši privātajā segmentā.

Nozares ģenerālvienošanās, kas nosaka lielāku minimālo algu par valstī noteikto, stājās spēkā 2019. gada 3. novembrī. Jau šobrīd jaunākie Valsts ieņēmumu dienesta dati uzrāda, ka pieaudzis to strādājošo skaits, kuri saņem 700 līdz 1000 eiro lielu atalgojumu, bet samazinājies ir zemāk atalgoto darbinieku skaits. Tāpāt straujāk ir pieaugusi vidējā stundas likme, tomēr krities reģistrētais nostrādāto stundu skaits, kopējam algu fondam būtiski nemainoties. Jāņem vērā, ka dati par elektronisko darba laika uzskaiti (EDLU) Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz par būvniecības objektiem, kuri atbilst kritērijiem obligātas EDLU sistēmas ieviešanai – trešās grupas jaunbūves un būvdarbi virs 350 000 eiro.

Skatiet pasākuma prezentācijas lapas augšējā labajā stūrī.