Būvniecības nozare aicina valdību izstrādāt efektīvāku ekonomikas izaugsmes plānu

Image for Būvniecības nozare aicina valdību izstrādāt efektīvāku ekonomikas izaugsmes plānu

Piecpadsmit būvniecības nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas apvienojas Latvijas Būvniecības padomē, 18. maijā ir nosūtījuši vēstuli valdības vadītājam Arturam Krišjānim Kariņam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam un finanšu ministram Jānim Reiram saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdali un risinājumiem COVID-19 seku mazināšanai. 

Valdība ir paredzējusi 19. maija Ministru kabineta sēdē skatīt informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem COVID-19 seku mazināšanai”. Iepazīstoties ar tā saturu, jāsecina, ka plāns paredz nevis palielināt, bet gan samazināt investīcijas publiskajā infrastruktūrā 2020. – 2023. gadā.

Ņemot vērā Ziņojumā norādītos aprēķinus,  samazinājums ir vismaz 200 milj. euro apmērā. Tas ir pretēji publiski paustajam par ES līdzfinansētajām valsts kopējām investīcijām būvniecības nozarē, turklāt, nepieciešamos finanšu resursus Covid-19 ierobežošanas un īstermiņa pabalsta pasākumiem ir plānots aizgūt no jau iesāktiem valsts infrastruktūras attīstības projektiem.

Padome neapšauba plānotās investīcijas veselības sistēmas stiprināšanā, uzņēmējdarbības atbalstam un nodarbinātības pasākumiem, bet vienlaicīgi aicina pildīt Ministru Kabineta publiski paustos solījumus, proti, ka atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes, šobrīd valdība krīzes pārvarēšanai novirzīs papildus līdzekļus, tai skaitā, ieguldīs papildu infrastruktūras projektos. Turklāt, ir jāņem vērā, ka arī privātais sektors šobrīd plāno ievērojami samazināt investīcijas lielos būvniecības objektos.

Ekonomikas ministrijas pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plānā ir jāiekļauj ambiciozi mērķi, proti, tuvāko 24 mēnešu laikā papildus jau plānotajiem pasākumiem ceļu infrastruktūrā, publiskajā infrastruktūrā un civilās būvniecības objektos ir jāinvestē papildus vismaz 1 miljards eiro.

Tas īstermiņā ļaus:

  • pārvarēt ES fondu 2021.-2027. gada pieejamā finansējuma nobīdi;
  • saglabāt darbavietas nozarē;
  • kāpināt Latvijas būvmateriālu ražošanas jaudas;
  • radīt būtisku pievienoto vērtību visas tautsaimniecības ātrākai izaugsmei.

Uz publiskā sektora infrastruktūras investīciju projektu pozitīvo ietekmi ir arī norādījis Eiropas Komisijas viceprezidents Frans Timmermans. Šī gada 8. maijā viņš, uzstājoties Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, uzsvēra, ka investīcijas būvniecībā dod tūlītējus rezultātus, un tas ietekmē visu Eiropas ekonomikas vērtību ķēdi, dod labumu maziem un vidējiem uzņēmumiem vairāk nekā citi. Tāpat vadošās Eiropas būvniecības organizācijas FIEC, EBC un Construction Products Europe kopīgā 11. maija paziņojumā ir norādījušas, ka neskaitāmi pētījumi apliecina, ka katrs 1 euro, kas investēts būvniecībā, kopējā tautsaimniecībā rada papildus 1,9 –2,9 euro.

ES fondu līdzekļus būvniecībā iegulda vairāki publiskie pasūtītāji, kā arī privātās investīcijas piesaista komercsektors. Lai izstrādātu efektīvāku pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plānu, būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas atkārtoti aicina Ekonomikas ministrijas vadībā iesaistīt nekustamo īpašumu un būvniecības nozares lielāko pasūtītāju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai kopīgi noteiktu vēlamo investīciju apjomu un adekvātu pieejammo resursu prognozi.

Par Latvijas Būvniecības padomi

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības  līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības  starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. 

Padomes sastāvā ir 15 būvniecības nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji:

 Latvijas Arhitektu savienība,

 Latvijas Būvinženieru savienība,

 Latvijas Ceļu būvētājs,

 Būvmateriālu ražotāju asociācija,

 Latvijas Būvuzņēmēju partnerība,

 Latvijas Būvnieku asociācija,

 Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padome,

 Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija,

 Latvijas Amatniecības kamera,

 Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība,

 Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija,

 Latvijas Inženierkonsultantu asociācija

 Latvijas Ģeotehniķu savienība

 Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija

 Transportbūvju inženieru asociācija