Latvijas būvnieki

Darba devēji piedāvā kompromisu būvniecības nozares ģenerālvienošanās pagarināšanai un minimālās algas celšanai, taču darba ņēmēji sākotnēji iebilst, kas nozīmē, ka sāktos  ģenerālvienošanās izbeigšanas process.

Būvniecības nozares darba devēji ir izteikuši kompromisa piedāvājumu, lai saglabātu ģenerālvienošanos un nodrošinātu stabilitāti nozarē. Piedāvājums paredz pagarināt spēkā esošo ģenerālvienošanos uz vienu gadu un paaugstināt minimālo algu nozarē par 50% virs valstī noteiktās minimālās algas.

Tomēr pēc pirmajām sarunām no darba ņēmēju pārstāvju puses izskan indikācijas, ka šāds kompromiss netiks atbalstīts, kas nozīmē, ka sāksies ģenerālvienošanās izbeigšanas process. Tas radītu ievērojamas pārmaiņas visā nozarē, jo būtu jāpielāgojas situācijai, kurā līdzšinējais regulējums vairs nebūtu spēkā.

“Ģenerālvienošanās pirms sešiem gadiem bija darba devēju iniciatīva, lai veicinātu nozares attīstību un mazinātu ēnu ekonomiku. Mēs esam ieguldījuši daudz pūļu, lai sakārtotu nozari, bet progress ir bijis sarežģīts. Šodien stāvam krustcelēs – vai spēsim vienoties un turpināt šo darbu, vai arī atgriezīsimies pie fragmentēta regulējuma,” uzsver ģenerālvienošanās darba devēju pārstāvji, kurus Pušu komitejā pārstāv Latvijas Būvuzņēmēju apvienība, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Ceļu būvētājs.

Darba devēji norāda, ka šajos gados nozares uzņēmumi ir turpinājuši cīnīties par darbinieku saglabāšanu, atalgojuma palielināšanu un ieguldījumiem darbinieku profesionālajā attīstībā, neskatoties uz pasūtījumu kritumu un augošu nenoteiktību publiskajos iepirkumos.

Lēmums par ģenerālvienošanās pagarināšanu vismaz uz vienu gadu ir kritiski svarīgs. Tas dotu laiku panākt vienošanos ar valsti par ilgtermiņa risinājumiem, īpaši saistībā ar publisko iepirkumu prognozējamību, birokrātijas mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu. Bez šīs vienošanās tiek riskēts ar nozares destabilizāciju.

Tādēļ  Latvijas būvniecības darba devējus pārstāvošās organizācijas aicina saglabāt ģenerālvienošanos un īpaši izsaka aicinājumu koalīcijai un valdībai kopumā sadzirdēt nozari.

Apliecinājums tam ka nozares pārstāvju viedoklis netiek ņemts vērā ir Publiskā iepirkuma likuma pārskatīšanas darba grupa, kurā neviena būvniecības nevalstiskā organizācija nebija uzaicināta, pat ne Latvijas Būvniecības padome. Tikai pateicoties neatlaidīgai un uzstājīgai rīcībai, būvniecības nozares pārstāvji “izcīnīja” iespēju  iekļūt pēdējā darba grupas sanāksmē. Paldies projekta komandai, kas saklausīja mūs un ielaida, bet politiskā līmenī sākotnēji šāda izpratne netika novērota, pat neskatoties uz faktu, ka lielākais publisko iepirkumu apjoms ir tieši būvniecības pakalpojumiem.Darba devējus pārstāvošā puse aicina pieņemt kompromisa piedāvājumu attiecībā uz ģenerālvienošanos un aktīvi turpināt sadarbību.