Latvijas būvnieki

Ģenerālvienošanās ieviešana un darba laika uzskaite būvniecībā tiešā veidā ir ietekmējusi ēnu ekonomikas samazināšanos būvniecībā

Atsaucoties Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aicinājumam, šomēnes tiešsaistes sanāksmē tikās partnerības, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības, Ekonomikas ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Labklājības ministrijas pārtāvji, lai iezīmētu turpmāko rīcību ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau kopš 2019. gada 3. novembra būvniecības nozare strādā, piemērojot nozares ģenerālvienošanās nosacījumus, kas ietver stingri definētu minimālo mēnešalgu 780 eiro apjomā un minimālo stundas tarifa likmi – 4,67 eiro, kas ir saistoša pilnīgi visiem būvniecības nozares darba devējiem. Kaut arī ģenerālvienošanās sešu mēnešu pārejas periods beidzās 2020. gada 3. maijā, līdz kuram vēl bija iespējams maksāt minimālo algu ne mazāku kā 650 eiro mēnesī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati rāda pozitīvu tendenci nodokļu ieņēmumu pieaugumā būvniecības nozarē.

Ģenerālvienošanās kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti (EDLUS) ir devusi rezultātus

Pieaug nozares vidējā bruto darba algas samaksa, vidējās stundas tarifa likmes, kopējie nozares veiktie VSAOI un IIN nodokļu maksājumi. Ekonomiskās krīzes laikā, ēnu ekonomikai ir tendence pieaugt, taču to, cik lielā apmērā šī tendence skārusi būvniecības nozari, varēs pateikt, veicot visaptverošu būvniecības nozares uzņēmumu finanšu datu analīzi par 2020. gadu un veidojot kārtējo ēnu ekonomikas tirgus aptauju.

VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča norāda:

“Ģenerālvienošanās kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti (EDLUS) ir devusi pozitīvus rezultātus. Jāņem vērā arī izmaiņas nodokļu režīmā, jo janvāris ir sācies ar uzņēmēju un nodarbināto izreģistrēšanos no mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem uz citiem nodokļu režīmiem, tomēr tieši būvniecības nozarē šis nodokļu maksāšanas režīms nebija tik apjomīgs. Saņemot jau jaunos datus, VID gada vidū vērtēs nodokļu maksātāju kustību un varēs izdarīt secinājumus un lemt par kādiem papildus pasākumiem”.

Ekonomikas Ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane uzsvēra, ka ēnu ekonomikas samazinājums par vidēji 10% trīs gadu laikā ir atzīstams par ļoti labu rezultātu.

“Ir izdarīts viss, kas bija plānā, un šajā gadā ir jāstrādā pie EDLUS uzlabojumiem un citiem atbalstošiem elektroniskiem procesiem, kas palīdzētu būvniecības procesu datu analīzē. Nepieciešams efektīvi izmantot jau esošos ieviestos pasākumus,” norādīja Olga Feldmane.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa skaidroja, ka ministrija ir būtiski mainījusi pieeju, kā tiek veidots ēnu ekonomikas samazināšanas plāns. “Ja iepriekš tika akcentēti konkrēti pasākumi konkrētās nozarēs, tad turpmāk uzmanība tiks veltīta vienai visaptverošai problēmai gadā, kas skar daudz nozares. Piemēram, tiek izvirzīta problēma – naudas pieejamība aplokšņu algu izmaksām – un attiecīgi tiek pētītas visas nozares, kā šī problēma var tikt novērsta,” norādīja Jana Salmiņa.

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis uzsvēra:

“Ģenerālvienošanās ir apliecinājums būvniecības nozares atbildīgai ilgtermiņa domāšanai. Minimālās algas noteikšanai ir tieša ietekme uz ēnu ekonomikas samazinājumu algu segmentā un šo ietekmi ir jāizmanto arī nākotnē. Katrs eiro par kuru tiks celta minimālā alga būs eiro, kurš netiks likts “aploksnē”.” LBNA arī uzsvēra būvniecības nozares pieredzi ģenerālvienošanās ieviešanā, kas noderētu arī citām nozarēm. 

Pētījumi par ēnu ekonomiku tiks turpināti – svarīgi pētīt arī mazos uzņēmumus, kuros ēnu ekonomikas riski ir augstākā līmenī, nekā lielajos uzņēmumos. Nākotnē tiks pilnveidota ēnu ekonomikas monitoringa sistēma, kurā lielāku lomu papildus tirgus aptaujām spēlēs nozaru lielie dati.

Turklāt, kā norādīja Finanšu ministrijas pārstāvji, ir veikts valsts pasūtījums apjomīgam pētījumam par ēnu ekonomikas veicinošiem faktoriem un riskiem visā tautsaimniecībā, ne tikai būvniecībā. Darbs pie šī pētījuma jau ir uzsākts un tas turpināsies divus gadus, tomēr arī ikgadējā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku būs pieejami šī gada maijā.

Partnerība šogad turpinās iesāktās aktivitātes pie nozares ēnu ekonomikas mazināšanas. Nozarei kopā ar valsts pārvaldi svarīgi būtu izpētīt ēnu ekonomikas līmeni nozares mazajos uzņēmumos, kuri bieži vien strādā gan privātā sektorā, gan kā trešā līmeņa apakšuzņēmēji lielos publiskos un komercobjektu būvlaukumos.

“Tas ir visizaicinošākais mērķis – aizsniegties līdz visiem, it īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuri strādā būvniecībā, un izprast reālo situāciju nodokļu nomaksā,” secināja Gints Miķelsons.

Nodokļu nomaksas jautājums īpaši svarīgs ir saistībā ar šobrīd plānotajām ES fondu investīcijām 2027 un apspriestajām izmaiņām Publisko iepirkumu likumā. Viens no FM priekšlikumiem ir, ka pasūtītājs liek vērtēt ģenerāluzņēmējam piesaistīto apakšuzņēmēju nodokļu nomaksas līmeni. Lai arī nodokļu nomaksas kontrole ir VID kompetence, pat šādā situācijā ģenerāluzņēmējs būtu gatavs to darīt, bet tikai tad, ja būtu pieejams ērts instruments, kā to darīt. Tieši tāpēc nepieciešama elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) standartizācija un nākotnē integrācija ar citām sistēmām (EDS, BIS). Partnerība uzskata, ka cīņa ar ēnu ekonomiku nedrīkst uzlikt uzņēmējiem vēl lielāku administratīvo slogu.

Datu analīze un izmantošana ēnu ekonomikas mazināšanai

Natālija Fiļipoviča norādīja, ka pārkāpumi, kad netiek piemērota ģenerālvienošanās, tiek atklāti reti.

“Viens no visbiežāk konstatētiem pārkāpumiem ir mēnešalgu līmeņa neievērošana jeb gadījumi, kad netiek deklarēts pilns darba laiks. VID strādās pie Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUB) datu pilnvērtīgākas izmantošanas,” secināja Natālija Fiļipoviča.

Attiecībā uz būvniecības nozares IT sistēmam, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons norādīja, ka nozares attīstībai palīdzētu šo integrēto datu pilnvērtīgāka izmantošana.

“Uzņēmēji  ikdienā EIS, BIS, EDLUS, EDS un CSP atskaitēs ievada daudz dažādus datus, tāpēc mēs gribētu redzēt kopējā būvniecības procesa regulāros statistikas apkopojumus, pārskatus u. tml. Datu turētājiem (EM, FM, BVKB, VID) vairāk jādomā kā attīstīt datu savietošanu starp dažādajiem reģistriem un sistēmām, lai veicinātu kopējā procesa efektivitāti un mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem,” uzsvēra Gints Miķelsons.