Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem
- Parakstot ĢENERĀLVIENOŠANOS, puses noteikušas, ka tā stājas spēkā 6 mēnešu laikā pēc ĢENERĀLVIENOŠANĀS publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. ĢENERĀLVIENOŠANĀS ir publicēta 2019. gada 3. maija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. (https://www.vestnesis.lv/op/2019/88.DA1).
- Papildus, 2019. gada 3. jūlijā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēti Grozījumi Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (https://www.vestnesis.lv/op/2019/133.DA1) un 2019. gada 2. augustā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēti Grozījumi Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (https://www.vestnesis.lv/op/2019/156.DA1).
- Līdz ar ko ĢENERĀLVIENOŠANĀS un tās grozījumi stājās spēkā 2019. gada 3. novembrī.
- MINIMĀLĀ ALGA. Minimālā alga – 1050 eiro mēnesī un attiecīgi stundas likme 6,29 eiro.
- PIEMAKSAS. Būvniecībā nodarbinātajiem maksājama piemaksa 5 procentu apmērā atbilstoši piemērojamajai nozares minimālajai mēneša darba algai, ja viņš ir ieguvis izglītību, kas atbilst viņa veicamajai profesijai, ko apliecina izglītības iestādē izsniegts izglītības dokuments.
- DARBA LAIKA UZSKAITE. Summētā darba laika pārskata periods būvniecībā nodarbinātajiem var būt līdz 6 mēneši. Darba koplīgumā darba devējs ar darba ņēmējiem papildus var vienoties par 12 mēnešu garu summētā darba laika pārskata periodu.
- ĢENERĀLVIENOŠANĀS attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā vai darba devējs ir vai nav kā saimnieciskās darbības veidu reģistrējis būvniecību) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
- ĢENERĀLVIENOŠANĀS attiecas uz darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un kas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:
- strādā kādā no ĢENERĀLVIENOŠANĀS pielikumā norādītajām profesijām;
- veic darbu būvlaukumā, un darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu;
- veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu.
- ĢENERĀLVIENOŠANĀS pēc spēkā stāšanās ir saistoša pilnīgi visiem būvkomersantiem, neatkarīgi no tā, vai komersants parakstījis ĢENERĀLVIENOŠANOS vai nē.
Darbinieku atalgojuma aprēķināšanas kārtība netiek mainīta un saskaņā ar Darba likuma noteikumiem, ja darbinieks strādā nepilnu darba laiku, darba alga tiek aprēķināta proporcionāli nostrādāto stundu skaitam, ņemot vērā ĢENERĀLVIENOŠANĀS noteikto minimālo stundas tarifa likmi.
- Būvkomersantu nodevas atlaide 50% uzņēmumiem, kas sākotnēji parakstīja Ģenerālvienošanos;
- Summētā darba laika pārskata periods var būt līdz 6 mēneši;
- Ārvalstu darbiniekiem ir jāmaksā vismaz Ģenerālvienošanās noteiktā alga, nevis būvniecības nozares vidējā alga.
- Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
- ĢENERĀLVIENOŠANĀS paredz, ka summētā darba laika pārskata periods būvniecībā nodarbinātajiem ir 6 mēneši, kas piemērojams no ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās brīža.
Darbinieki un darba devējs darba koplīgumā līgumā var vienoties par pārskata periodu, kas ir ilgāks par 6 mēnešiem, bet ne vairāk kā 12 mēnešiem.
Ministru kabineta noteikumu nr. 116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” 27.1. punktā noteikts, ka būvkomersanti, kuri noslēguši darba koplīgumu nozarē Darba likumā noteiktajā kārtībā, pēc koplīguma spēkā stāšanās maksā noteikto valsts nodevu 50 procentu apmērā. Tātad minēto atvieglojumu saņems tikai tie būvkomersanti, kas ĢENERĀLVIENOŠANOS parakstījuši pirms tās publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2019. gada 3. maijā.
No ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās brīža būvniecības nozarē spēkā būs ar ĢENERĀLVIENOŠANOS noteiktā minimālā alga, kamēr uz citu nozaru darbiniekiem attieksies valsts noteiktā minimālā alga.
Informācija, kas saistīta ar ĢENERĀLVIENOŠANOS pieejama Latvijas Būvuzņēmēju apvienība tīmekļa vietnē www.latvijasbuvnieki.lv un LBNA mājas lapā www.lbna.lv
Individuālie darba tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju kā līdz šim tiek izskatīti Darba strīdu likumā noteiktā kārtībā, tas ir, tie uzņēmumā pēc iespējas izšķirami pārrunās starp darbinieku un darba devēju, bet ja tas nesekmējas, tad var vērsties uzņēmuma darba strīdu komisijā vai tiesā.
- Ģenerālvienošanās noslēgšana dod ieguvumus ne tikai darbinieku apstākļu uzlabošanai, bet arī ekonomikai kopumā. Būtiska minimālās algas palielināšana atbilstoši atalgojuma līmenim nozarē ir būtisks instruments tirgus kontrolei, piemēram, ēnu ekonomikas ierobežošanai valstī. Tas palīdz samazināt “aplokšņu algas”, nodrošināt lielāku elastību piemēroties ekonomiskajām izmaiņām; veicināt darba spēka piesaistīšanu; celt darbinieku motivāciju strādāt; paaugstināt nozares produktivitāti un konkurētspēju kopumā. Tāpat ar minimālās algas celšanu tiek nodrošināti lielāki ieņēmumi valsts budžetā un tādējādi celta visas sabiedrības labklājība.
- Ar ĢENERĀLVIENOŠANOS darbiniekiem tiek nodrošināta paaugstināta minimālā garantētā darba samaksa, tādā veidā paaugstinot darbinieku finansiālo drošību un lielākas sociālās garantijas darba nespējas, pensionēšanās un citos gadījumos.
ĢENERĀLVIENOŠANĀS noteikumi ir spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim un, ja kāda no pusēm ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pirms minētā termiņa nav paziņojusi par tās izbeigšanu, ĢENERĀLVIENOŠANĀS darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu. ĢENERĀLVIENOŠANĀS noteikumi paredz arī, ka tā var tikt izbeigta uz pušu vienošanās pamata.
- ĢENERĀLVIENOŠANĀS būtībā iegūst likuma spēku un tās ievērošanu nodokļu nomaksas un darba tiesību jomā kontrolē valsts uzraudzības iestādes un par pārkāpumiem ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība likumos noteiktajos gadījumos.
- Tāpat katrs uzņēmums turpina sniegt normatīvajos aktos noteiktos pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam, no kuriem redzamas deklarēto stundu tarifa likmju vai mēnešalgu atbilstības normatīvajiem aktiem. Turklāt, ņemot vērā, ka lielā daļā būvlaukumu ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite, mazinās iespējas krāpties arī ar nostrādāto stundu skaitu.