Latvijas būvnieki

Zaļās būvniecības sistēmas izveides priekšdarbi būs viena no Latvijas Būvniecības padomes prioritātēm šogad.

Latvijas Būvniecības padome, kas apvieno nozares piecpadsmit biedrību deleģētus pārstāvjus, ir noteikusi piecus galvenos darbības virzienus 2021. gadā. Dalībnieki ir vienojušies, ka jāturpina pilnveidot būvniecības regulējums, būvspeciālistu sertificēšanas sistēma, publisko iepirkumu sistēma, jāizveido priekšnoteikumi efektīvai zaļās būvniecības attīstībai un jāveic kvalitatīvas izmaiņas pašā Latvijas Būvniecības padomes darbības modelī.

Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: “2021. gads vēl tiks aizvadīts pandēmijas apstākļos, tomēr būvniecības nozares uzņēmēji un speciālisti ir pierādījuši, ka spēj droši darboties gan birojos, gan būvlaukumos. Turklāt 2020. gadā nozares apgrozījums noturēts 2019. gada līmenī. Šogad tiks turpināts darbs pie iesāktiem būvniecības nozares īstermiņa jautājumiem, būvniecības regulējuma un publisko iepirkumu procesu standartizācijas, lai mazinātu administratīvo slogu un pušu strīdus. Kā vidēja termiņa būtiska prioritāte ir definēta zaļās būvniecības sistēmas izveide, lai kopā ar  valsts pārvaldi vienotos par jauniem nozares standartiem un ekonomikas atveseļošanās pasākumu programmu.

1. Būvniecības regulējuma pilnveidošana

Izmaiņas būvniecības regulējumā nozīmētu apstiprinātus grozījumus ar skaidrāk definētām būvniecības procesa dalībnieku atbildībām Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, kā arī jauna Būvprojekta standarta izstrādi un obligātās apdrošināšanas sistēmas izveidi. Tāpat šajā gadā jāpārskata arī citi saistītie Ministru kabineta noteikumi, lai precizētu būtiskās prasības būvēm un vienkāršotu ēku pārbūves un pieņemšanas ekspluatācijā procedūras. Tiks turpināts darbs pie Būvniecības informācijas sistēmas 2. kārtas ieviešanas un tiks definētas prasības sistēmas 3. kārtas attīstībai, lai veicinātu nozares digitalizācijas priekšrocību izmantošanu.

2. Būvspeciālistu sertificēšanas sistēmas pilnveidošana

Nepieciešams veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” saistībā ar deleģējuma līgumu pārslēgšanu. Tāpat nepieciešams izstrādāt vienotas vadlīnijas sertificēšanas institūcijām, t.sk. precizēt ugunsdrošības projektēšanas un uzraudzības jomu atbildības.

3. Publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošana

Publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanā šajā gadā nepieciešama straujāka virzība, jo to nosaka esošā ekonomiskā situācija, kas izveidojusies pandēmijas rezultātā. Lai būvniecības nozare tās plašākajā izpratnē varētu pārliecinoši reaģēt uz tirgus vajadzībām, nepieciešams izveidot publiskā pasūtījuma prognožu sistēmu vismaz turpmākajiem diviem līdz trīs gadiem ar iekļautu atbalstu no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas programmām. Šajā gadā būtu jāredz rezultāts iepriekš iesāktajam darbam pie tipveidu līgumu ieviešanas. Līdz ar ES zaļā kursa uzstādījumiem, nepieciešams pārskatīt vadlīnijas par saimnieciski izdevīgākajiem kritērijiem, definējot tā saucamos zaļos kritērijus. Lai publiskie iepirkumi būtu efektīvāki, jārisina standartu formu ieviešanas jautājums elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS).

4. Zaļās būvniecības sistēmas izveide

Latvijas būvniecības nozarei sekojot globālam pieprasījumam ir jāuzsāk kopīgas aktivitātes pie zaļās būvniecības sistēmas izveides, pirmkārt, būtu jānodefinē precīzāk, kas ir zaļās būvniecības prioritātes, kā arī jāveicina plašāku starptautiski atzītu zaļās būvniecības mērījumu sistēmu izmantošana. Sistēmas izveide jāskata kopā ar ES publisko investīciju programmām 2027, t.sk. zaļajiem publisko iepirkumu kritērijiem. Šajā sistēmā jāiekļauj arī ēku energoefektivitātes un aprites ekonomikas dimensija, ietverot būvgružu pārstrādes, SEG emisiju jautājumus būvniecībā, videi draudzīgo būvmateriālu izmantošanas veicināšanu un plašāku atbalstu sabiedrisko daudzstāvu koka un viedo ēku būvniecībai.

5. Būvniecības padomes pilnvaru stiprināšana

Risināmo jautājumu skaits būvniecības nozarē nemazinās gadu no gada, iekavējas definēto uzdevumu un mērķu izpilde, kas neveicina nozares izaugsmi. Tāpēc nepieciešams stiprināt nozares pārstāvību un sadarbības formātu ar nozari pārraugošo Ekonomikas ministriju un citām ministrijām. Latvijas Būvniecības padomes pārstāvji ir apņēmušies līdz šī gada septembrim pārskatīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 513 “Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība” un tur definēto sastāvu, pienākumus un tiesības, kas sekmētu nozares dialogu ar valsts pārvaldi un uz konkrētiem rezultātiem vērstu darbību.

Vairāk informācijas:Par Latvijas Būvniecības padomes darbu skatīt EM mājaslapā un šeit.