Latvijas būvnieki

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir vienojusies par kopīgu sadarbību, lai pārskatāmā laikā noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē. Lai to noslēgtu, abas puses lūgs Ministru prezidentu Māri Kučinski, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, kā arī ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu izstrādāt motivējošu pasākumu kopumu uzņēmējiem, kas parakstīs ģenerālvienošanos.

“Oficiālie dati parāda, ka šobrīd būvniecības nozarē aptuveni 40% nodarbināto saņem atalgojumu līdz minimālajai algai. Savukārt, analizējot 200 lielāko uzņēmumu datus, redzam, ka faktiski zemākās algas ir sākot no 760 eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Tāpēc uzskatām, ka ģenerālvienošanās parakstīšana ir efektīvākais instruments, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, un ir nepieciešami motivējoši pasākumi no valsts puses tiem uzņēmējiem, kas parakstīs ģenerālvienošanos,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. 

Abas puses vienojās, ka starp motivējošiem pasākumiem varētu būt ar nodokli neapliekamās bāzes paplašināšana, tajā iekļaujot tos darba devēja izdevumus, kas ietverti ģenerālvienošanās saturā un saistīti ar darbinieku ēdināšanu darba vietā, transporta izdevumiem ceļā uz darba vietu, medicīnas pakalpojumiem, kā arī izdevumi, kas saistīti ar profesionālās un augstākās izglītības iegūšanu.

Gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka ir nepieciešams virzīt grozījumus Darba likumā, daudz precīzāk nosakot ģenerālvienošanās slēgšanas kārtību. 

“Šobrīd Darba likums deklaratīvi nosaka, ka ir iespēja slēgt ģenerālvienošanos, tomēr ir virkne jautājumi, kas nav atrunāti. Piemēram, uz cik ilgu termiņu tiek slēgta ģenerālvienošanās, kādi dati tiek ņemti vērā, analizējot minimālo algu līmeņus, kas notiek, ja kāds no uzņēmumiem izstājas, kā arī citi būtiski jautājumi,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, skaidrojot nepieciešamību veikt grozījumus Darba likumā. 

Vienošanās par sadarbību panākta tikšanās laikā, kurā piedalījās Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.   

Jau iepriekš ziņots, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir aprēķinājusi – lai ģenerālvienošanās par minimālo darba algu būtu saistoša visai nozarei, to jāparaksta uzņēmumiem, kas veido 60% no nozares 1,4 miljardu eiro apgrozījuma, jeb aptuveni 860 miljoni eiro.

Pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības iniciatīvas ir izveidota darba grupa, kas strādā pie ģenerālvienošanās noslēgšanas būvniecības nozarē. Darba grupa ir sagrupējusi visas nozarē reģistrētās profesijas piecos līmeņos atbilstoši to kvalifikācijas prasībām, ir veikusi aprēķinus par minimālajām stundu likmēm profesiju grupās, kā arī izstrādājusi metodiku katras profesiju grupas minimālās stundu likmes aprēķinam.

Darba grupā, kas strādā pie ģenerālvienošanās noslēgšanas par minimālo algu līmeņiem, strādā nozares darba devēji, kā arī Latvijas Celtnieku arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji.