Latvijas būvnieki

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību “Business against shadow economy” un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36.6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE “Riga Ēnu ekonomikas indeksa” aplēsēm, sasniedz 40%.

Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.

“Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi. Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

“Saskaņā ar pētījuma datiem teju 60% nozares uzņēmumu atzīst, ka visvairāk nozarē izvairās tieši no darbaspēka nodokļu nomaksas. Savukārt augstākais ēnu ekonomikas līmenis ir privātajā sektorā un pašā būvniecības procesā – tur, kur vislielākās izmaksas un iesaistīti vislielākie darbaspēka resursi. Uz aplokšņu algu problēmu norāda arī pieejamie statistikas dati. Pērn vidējā bruto alga būvniecības nozarē bija 712 eiro, kas ir zemāka nekā vidējā bruto alga valstī, turklāt gandrīz 60% būvniecībā nodarbināto strādāja nepilnu darba laiku, īpaši tas vērojams mazos uzņēmumos,” skaidro pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Dr. Arnis Sauka.

Tāpat pētījums parāda, ka līdz šim valsts īstenotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozares uzņēmumi vērtē ļoti zemu. Kā praktiski vienīgais pozitīvais piemērs tiek minēts reversā PVN ieviešana, kas uzņēmumu ieskatā ir devusi pozitīvu efektu ēnu ekonomikas mazināšanai.

SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Dr. Arnis Sauka norāda, ka pētījuma ietvaros identificēti virkne priekšlikumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē – minimālo atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi.

Lai šos ieteikumus īstenotu, būvniecības uzņēmumi uzstāj uz ar nozari saistītās likumdošanas un normatīvo aktu sakārtošanu, t.sk. norādot uz problēmām būvniecības likumā un likumdošanas piemērošanas praksē. Tāpat uzņēmēji vērš uzmanību uz nepieciešamību celt kontrolējošo institūciju kompetenci, pilnveidot “baltā saraksta” iniciatīvu un strādāt pie kopējās nodokļu maksāšanas motivācijas uzlabošanas valstī.

Analizējot nodokļu politiku, būvniecības nozares uzņēmumi aicina valsti nevis radīt papildu nodokļu slogu tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus, bet gan strādāt pie salīdzinoši zemās nodokļu iekasējamības. Vienlaikus tiek rosināts nepiemērot nodokli peļņai, kura tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā.

Ar pilnu pētījuma prezentāciju var iepazīties šeit: http://latvijasbuvnieki-old.turn.lv/wp-content/uploads/2016/06/Base_prezentacija_web.pdf

Ar pilno pētījumu var iepazīties šeit: http://latvijasbuvnieki-old.turn.lv/wp-content/uploads/2016/06/BASE_petijums_web.pdf