Būvniecības nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijā šobrīd pārsniedz 1 miljardu euro gadā. Savukārt nozares starppatēriņš (preces un pakalpojumi, ko tā patērē no citām nozarēm) ir 3 reizes lielāks nekā pievienotā vērtība, un tas sasniedz apmēram 3-4 miljardus gadā.

 

AVOTS: CSP

Pievienotā vērtība ir produkta tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā. To aprēķina, no produkcijas izlaides (bāzes cenās) atņemot starppatēriņu.
Starppatēriņš ir vērtība tām precēm un pakalpojumiem, kas ir iesaistīti ražošanas procesā patērēšanai, neskaitot pamatlīdzekļus, kuru patēriņu ieraksta kā pamatkapitāla patēriņu. Preces un pakalpojumus ražošanas procesā var vai nu pārveidot, vai izlietot.

Būvniecības nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijā šobrīd pārsniedz 1 miljardu eiro gadā, savukārt nozares starppatēriņš ir trīs reizes lielāks un sasniedz apmēram 3–4 miljardus eiro gadā.

Būvniecības nozares loma Latvijas ekonomikā – īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā – šobrīd sasniedz 5,2 %. Vēsturiski šis rādītājs ir svārstījies robežās no 5 līdz 10 %, strauji pieaugot laika periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un pēc tam samazinoties ekonomiskās krīzes rezultātā. Būvniecības nozares īpatsvars pēc starppatēriņa šobrīd sasniedz 12,4 %.

Lielākā daļa no Latvijas būvniecības nozares apkalpo vietējo tirgu, tādējādi tā ir cieši savstarpēji saistīta ar kopējām investīcijām tautsaimniecībā, raksturojot ekonomikas dalībnieku noskaņojumu un nākotnes novērtējumu.

 

AVOTS: EUROSTAT

Būvniecības apjoms Eiropas valstīs kopš 2000. gada ir būtiski mainījies. Īpaši straujš tā pieaugums ir bijis Baltijas valstīs, kur tas līdz 2008. gadam pieauga 2–3 reizes – to veicināja gan ES struktūrfondu izmantošanas pieaugums, gan arī intensīva kreditēšana un nekustamā īpašuma tirgus burbulis. Turpmākajos gados būvniecības apjoms samazinājās apmēram par pusi. Līdzīgs būvniecības kāpums un kritums bija ne tikai Baltijā, bet arī Dienvideiropas valstīs un Īrijā, kur straujai nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei sekoja kritums un stagnācija vairāku gadu garumā. Vēlāk būvniecības apjoms pakāpeniski atsāka palielināties, taču (valsts un privātajā sektorā) uzkrātā parādu sloga dēļ tas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes. Tāpēc pēdējos gados būvniecības nozares attīstību (jo īpaši Baltijas valstīs) lielākā mērā ietekmē ES fondu pieejamība.

 

AVOTS: FM

Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka krītošo iepriekšējā plānošanas perioda ES fondu finansējumu tuvākajos gados pakāpeniski aizstās pieaugošs 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējums. Tā rezultātā ES finansējums publiskajām investīcijām līdz 2023. gadam var atgriezties tuvu iepriekšējam līmenim. FM pieļauj iespēju, ka dēļ iecerētais apjoms varētu samazināties par 15–20 %, bet pesimistiskajā scenārijā – par 30 %, tomēr kopumā nav pamata runāt, ka ES fondi Latvijai vairs nebūs pieejami. ES finansēto publisko investīciju apjoms no jauna varētu samazināties 2024./2025. gadā, kad notiks pāreja uz nākamo plānošanas periodu, tāpēc līdz šim termiņam būtu vēlams atrast citus alternatīvos pasūtījumu avotus, lai nozares attīstība būtu vienmērīga un bez straujiem kritumiem.

 

AVOTS: CSP

2000.–2007. gadā būvniecības kopējais apjoms palielinājās 2 reizes, tostarp ēku būvniecība – gandrīz 3 reizes. Šajā periodā būvniecība bija viena no visstraujāk augo­ šajām nozarēm Latvijā, jo reizē ar iestāšanos ES notika palielināta ārvalstu finansē­juma ieplūde Latvijas tautsaimniecībā, radot augošu pieprasījumu. Savukārt 2008.– 2010. gadā, kad iestājās ekonomikas krīze un samazinājās pieejamais finansējums, nozare piedzīvoja ievērojamu kritumu. Kopš 2011. gada, kad Latvijas ekonomikā atsākās izaugsme, būvniecības apjoms atkal sāka palielināties, tomēr 2015./2016. gadā nozares attīstība apstājās, jo vispirms samazinājās ēku būvniecība, bet pēc tam ievērojami nokritās arī inženierbūvju apjoms. Kopš 2016. gada nogales būvniecī­ bā ir atsākusies izaugsme, kas lielā mērā ir saistīta ar ES struktūrfondu finansētu projektu darba atsākšanos.

 

AVOTS: CSP

Būvniecības kopējais apjoms ietver trīs galvenās sastāvdaļas: dzīvojamo ēku būvniecību, nedzīvojamo ēku būvniecību un inženierbūvju būvniecību. Lielākā sastāvdaļa ir inženierbūves (autoceļi, ielas, tilti, ostas u. c.), kas veido apmēram pusi no nozares kopējā apjoma un ko galvenokārt ietekmē publiskais pasūtījums un ES finansējuma pieejamība. Otrā lielākā sastāvdaļa ir nedzīvojamo ēku (biroju, viesnīcu, ražotņu, skolu, slimnīcu) būvniecība, kas veido aptuveni trešdaļu un ko ietekmē gan publiskā, gan uzņēmējdarbības sektora pasūtījums. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecība, kura veido aptuveni 10–15 % kopējā apjoma, ir atkarīga galvenokārt no mājsaimniecību pieprasījuma.

 

AVOTS: CSP

Būvniecība starp Latvijas tautsaimniecības nozarēm ir 7. lielākais darba devējs. Tajā šobrīd ir aizņemti gandrīz 60 tūkstoši darbvietu jeb 6,5 % no kopējā darbvietu skaita. Rēķinoties ar nozarei raksturīgo sezonalitāti, atšķirība starp darba vietu skaitu vasarā un ziemā var sasniegt 10 tūksto­ šus, savukārt ietekmējot Latvijas kopējā bezdarba līmeņa svārstības par aptuveni
1 procentpunktu. Lielākā daļa (jeb aptuveni 24 tūkstoši) būvniecībā strādājošo ir nodarbināta specializētajos būvdarbos, veicot ēku nojaukšanu un būvlaukumu sagatavo­ šanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, cauruļvadu uzstādīšanu un būvdarbu pabeig­ šanu. Apmēram 20 tūkstoši ir nodarbināti ēku būvniecībā, ieskaitot projektu izstrādi. Savukārt apmēram 14 tūkstoši aizņemto darba vietu ir inženierbūvniecībā, kurā ir ietverta ceļu un dzelzceļu, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība.

 

AVOTS: CSP

Būvniecības nozares izmaksas kopš 2013. gada ir bijušas samērā stabilas, taču nedaudz ir mainījusies to struktūra. Personāla izmaksu īpatsvars nozares uzņēmumu apgrozījumā laika periodā kopš
2011. gada ir palielinājies no 11 % līdz aptuveni 15 %. Strādājošo atalgojums ir visstraujāk augošā būvniecības izmaksu sastāvdaļa – to ietekmē ne tikai kopējā atalgojuma izaugsmes tendence Latvijas tautsaimniecībā, bet arī stingrākas Publisko iepirkumu likuma prasības un cīņa pret aplokšņu algām nozarē. Toties būvmateriālu izmaksas kopš 2015. gada ir nedaudz samazinājušās. Samērā nemainīgas kopš 2013. gada ir izmaksas mašīnu (mehānismu) uzturēšanai.

 

AVOTS: EUROSTAT

* nav pieejami dati par 2015. gadu; aizstāti ar 2014. gada datiem

Būvniecības nozares produktivitāte Latvijā ir 2. zemākā starp ES valstīm. Produktivitātes atšķirības ietekmē dažāds valstu labklājības līmenis – jo bagātāka ir valsts, jo lielāka ir pasūtījumu vērtība un izcenojumi par darbu. Citās Eiropas valstīs augstāku produktivitāti nodrošina arī labāka darba organizācija, augstāks darbinieku kvalifikācijas un tehnoloģiskā nodrošinājuma līmenis. Tāpat produktivitāte ir cieši saistīta ar atalgojumu, ko vairākās valstīs reglamentē stingras minimāli izpildāmās prasības. Tādējādi būvniecī­ bas darbinieks, kurš iepriekš ir strādājis Latvijā, pēc aizbraukšanas, piemēram, uz Zviedriju, Vāciju vai citu valsti, var ievē­rojami paaugstināt produktivitāti, pildot līdzīgu darbu.

 

AVOTS: CSP

Kopējais būvniecībā strādājošo uzņē­mumu skaits kopš 2012. gada palielinās, un 2015. gadā tas pārsniedza 11 tūksto­šus. Kopējā uzņēmumu skaita izmaiņas nozarē notiek galvenokārt uz mikrouzņē­
mumu (darbinieku skaits – līdz 9) rēķina: tie galvenokārt darbojas kā apakšuzņē­mēji, un to skaits 4 gadu laikā ir gandrīz divkāršojies. Savukārt būvniecības uzņē­mumu skaits pārējās darbinieku skaita grupās ir samērā stabils. Ir jāatzīmē, ka atkarībā no uzņēmumu lieluma būtiski at­šķiras produktivitāte (pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto) nozarē, piemēram, lielajos būvniecības uzņēmumos (darbinieku skaits – sākot ar 250) produktivitā­te var būt aptuveni 3 reizes lielāka nekā mikrouzņēmumos (darbinieku skaits – līdz 9).

 

AVOTS: BALTIJAS VALSTU CENTRĀLO BANKU DATI

Būvniecības nozare lielāko daļu veikto darbu izpilda iekšējā tirgū, tādējādi būdama ļoti atkarīga no vietējās ekonomikas situācijas. Tomēr noteikta daļa darbu tiek veikta arī ārpus valsts, palīdzot gan nodrošināt papildu ieņēmumus, gan diversificēt riskus ekonomikas lejupslīdes gadījumā. Latvijas būvniecības nozares eksporta apjoms pēdējās desmitgades laikā ir palielinājies, un 2016. gadā tas sasniedza 163 miljonus eiro; Baltijas kaimiņ­ valstu vidū tas ir zemākais rādītājs. No otras puses, Latvijā pēdējos gados ir pakā­peniski samazinājies būvniecības pakalpojumu
importa apjoms, kas 2016. gadā sasniedza tikai 19 miljonus eiro. Tādējādi būvniecības pakalpojumu starptautiskā bilance (eksports mīnus imports) Latvijā kopš 2010. gada ir pozitīva.

 

AVOTS: VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS

Būvniecības nozare samaksā nodok­ļos vairāk nekā 200 miljonus eiro gadā. 2013. un 2014. gadā nozares samaksātie nodokļi būtiski samazinājās, kas ir skaidrojams ar pārmaksātā pievienotās vērtības nodok­ļa (PVN) atmaksas palielināšanos. Lielākos būvniecības uzņēmumu maksājumus budžetā veido darbaspēka nodokļi (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – IIN, mikrouzņēmumu nodoklis – MUN) un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN).

Būvniecība nodrošina svarīgu pienesumu valsts budžetam – tās samaksātie nodokļi 2016. gadā veidoja 2,8 % Latvijas kopbudžeta ieņēmumu. Šīs iemaksas budžetā ir samērojamas ar finansējumu atsevišķām nozīmīgām funkcijām vai nozarēm, piemē­ram, izdevumiem augstākajai un profesionālajai izglītībai (253 miljoni eiro) vai kultū­rai un atpūtai (176 miljoni eiro).