Latvijas būvnieki

Būvniecības nozare ir balstījusi Latvijas ekonomiku šogad; nākamajā gadā vajadzīga konstruktīvāka sadarbība ar valsts pārvaldi.

Būvniecības nozare, kas ir septītais lielākais Latvijas tautsaimniecības sektors, šogad strādājusi pandēmijas ēnā, turpinot dod darbu nozarē desmitiem tūkstošiem strādājošo un īstenot vērienīgus dzīvojamo, komercsektora un publiskās infrastruktūras projektus. Vienlaikus veiksmīgākai nozares attīstībai ilgtermiņā šogad netika pilnībā atrisināti virkne jautājumu, kas ļautu nozarei darboties efektīvāk un ar pilnu jaudu.

Gada pirmajos mēnešos, sākoties Covid-19 izplatībai, nozares uzņēmumi spēja ātri reaģēt, pārkārtot darbu būvlaukumos, ieviest attālinātu darbu, kur tas bija iespējams. Būvdarbi objektos neapstājās, kaut arī bija apgrūtināta izejmateriālu piegāde un strādājošo brīva pārvietošanās pār valstu robežām. Līdz ar ierobežojumu ieviešanu Latvijas Būvuzņēmēju partnerība gan monitorēja situāciju, aptaujājot uzņēmējus, gan strādāja ar valsts pārvaldi, izstrādājot priekšlikumus, kas varētu īstermiņā veicināt būvniecības uzņēmumu ekonomisko aktivitāti. 

Līdz ar to Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir noteikusi 2020. gada svarīgākos notikumus būvniecības nozarē:

1. Nozares spēja noturēt stabilu situāciju un turpināt darbu pandēmijas krīzē. Nozares apjoms nav krities un noturēts aptuveni 2019. gada līmenī.
2. Strauja digitālo risinājumu ieviešana būvuzņēmumos: Būvniecības informācijas sistēma (BIS) būvdarbiem un būvju nodošanai ekspluatācijā, Būves informācijas modelēšanas (BIM) izmantošana lielajos pilotprojektos, attālinātās būvniecības projektu vadības formas pandēmijas ierobežojumu rezultātā u.c.
3. Nozares pārvaldības nespēja virzīt būtiskus uzlabojumus normatīvajā regulējumā attiecībā uz publisko iepirkumu jomu, (standartizētas finanšu garantijas, kvalifikāciju standartizācija, tipveida līgumi, vienotas EIS formas, nepietiekama apjoma jaunu būvprojektu plānošana).

Lai arī valdība pieņēma lēmumus par papildu finansējuma piešķiršanu nozarē ēku energoefektivitātes uzlabošanas un ceļu atjaunošanas jomā, tomēr vienlaikus kopējais pieejamais publiskais finansējums bija mazāks kā 2019. gadā, jo paralēli tika apturēti arī jau iepriekš apstiprināti ES līdzfinansējuma projekti dzelzceļa un lidostas infrastruktūras attīstībai. Papildus tam netika izveidoti efektīvi risinājumi lēmumu paātrināšanai publisko iepirkumu jomā, kā arī netika izstrādātas vienotas vadlīnijas pasūtītājiem saistībā ar iespējamajiem termiņu pagarinājumiem jau uzsāktajiem būvniecības līgumiem. 

Jāpiebilst, ka pandēmijas pirmā viļņa laikā 2. maijā beidzās būvniecības nozares ģenerālvienošanās pārejas noteikumi uz minimālo algu 780 eiro bruto apjomā, un tādējādi būvniecības uzņēmumi uzsāka pildīt savas saistības. Šogad tika arī ieviesta visu būvniecības nozares EDLUS sistēmu un visu sistēmu datu nodošana par vairāk nekā 350 tūkstošiem eiro būvobjektiem vienotai valsts sistēmai VEDLUDB, kā rezultātā nereģistrētā jeb ēnu ekonomika turpina  samazināties un palielinās nodokļu apjoms valsts kasē. Būvuzņēmēji šajā laikā sāka darbu arī ar  jauno Būvniecības informācijas sistēmu, kas prasīja papildu zināšanas un resursus.  

Kaut arī situācija nozarē kopumā bija stabila, tomēr normatīvā regulējuma jomā valsts pārvaldes kapacitāte bija ierobežota, jo grozījumi Būvniecības likumā līdz gada beigām tā arī netika apstiprināti (šobrīd Saeimā atrodas 2. lasījumā). Grozījumu apstiprināšanas gadījumā Vispārīgos Būvnoteikumos tiktu precīzāk definēti jau gadiem iestrēgušie jautājumi par būvniecībā iesaistīto pušu atbildībām, proti, likumā būtu skaidrāk definēta pasūtītāja, būvvaldes, projektētāja, būvnieka atbildība, kas ļaus nodrošināt kvalitatīvāku visu pušu iesaisti katrā būvniecības procesa posmā.

Tā vietā, lai iestrādātu efektīvus standartizācijas risinājumus, kas paātrinātu lēmumu pieņemšanu publiskajos iepirkumos, valsts pārvalde virza pretrunīgus un neizdiskutētus grozījumus publiskā iepirkuma likumā, kuri sadārdzinās un paildzinās jau tā birokrātisko publisko investīciju apriti. Šis piedāvājums nerisina tik aktuālos jautājumus par tipveida līgumu ieviešanu, būvkomersantu klasifikāciju, lai pēc vienotiem kritērijiem tie varētu pierādīt savu pieredzi publiskajos iepirkumos.

Pandēmijas radītā krīze vēl spilgtāk izgaismoja trūkumus, kas saistās ar publisko investīciju plānošanu. Neesot šādam kopējam investīciju plānam “vienā pieturā”, bet gan sazarotam pa dažādām ministrijām – Ekonomikas ministriju, Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Kultūras un Veselības ministriju un citām, ir grūtības līdzsvaroti pārvaldīt nozares apjomus, kas ietekmē resursu pieejamību, kvalitāti  un cenas. 2020. gadā “plauktā” ir palikuši pārāk daudz nerisinātu jautājumu, kas var negatīvi atsaukties uz nākamo gadu, kad būs nepieciešama straujāka ekonomikas izvešana no krīzes un nozares konkurētspējas attīstība vidējā termiņā.

2021. gadā nozīmīga loma ekonomikas sildīšanā būs dzīvojamo, komercnozaru, publisko nekustamo īpašumu un infrastruktūras attīstības projektiem. Lai to paveiktu, būvniecības nozare redz trīs galvenos uzdevumus,  pirmkārt, radīt priekšnoteikumus efektīvam un atbilstoši apjomīgam publiskajam pasūtījumam, otrkārt, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondus, pārkārtoties pašiem būvniecības uzņēmumiem, lai uzlabotu savu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un, treškārt, nozarei precīzāk definēt zaļo standartu ES zaļā kursa kontekstā, kas paredz ieviest apjomīgākus zaļos un viedos risinājumus būvniecībā, gan rekonstrukcijām, gan jaunbūvēm.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības noteiktie svarīgākie uzdevumi nozares attīstībai 2021. gadā:

1. Būvniecības likuma regulējums (pušu atbildības un birokrātijas mazināšana).
2. Publisko iepirkumu likuma regulējuma ietvaros, procesu standartizācija.
3. ES publisko investīciju pieejamība (investīciju apjoms, līdzsvarošana un projektu uzsākšanas ātrums).
4. Zaļās būvniecības standarti, inovāciju pilotprojekti atbilstoši klimata pārmaiņu mērķiem.
5. Nozares dialogs ar valsts pārvaldi, uz mērķiem orientētas sadarbības veidošana.

Lai nozari iedarbinātu ar visu jaudu, nozarei ir nepieciešams restarts dialogā ar valsts pārvaldi. Pārāk daudz nesakārtoto jautājumu gadu no gadu krājas, kas kavē visas nozares attīstību. Prioritātes ir definētas jau pirms pieciem gadiem, tāpēc atkal pēc gada secināt, ka izpildīta vien puse no tām, neveicina nozares ilgtspējīgu attīstību.

Neskatoties uz to, ka valdība lielu akcentu liek uz jaunajiem ES fondiem – Atveseļošanas un noturības mehānismu un ES daudzgadu budžetu 2021-2027 periodam – būvuzņēmēji labi saprot, ka papildus jaunā ES naudas plūsma 2021. gadā vēl nebūs, jo šiem projektiem ir garš birokrātiskais process un sākumā ir nepieciešami būvprojekti, un sāksies citu valstu konkurence par būvmateriāliem un darba spēku, tāpēc valsts pārvaldei būtu jādomā vairāk par publisko investīciju aprites ātrumu. Priecē, ka Rīgas Pilsētas un LIAA pārmaiņu rezultātā tiek veidots zaļais koridors privātām investīcijām, taču svarīgi būtu vienlaicīgi ieviest arī iesāktos uzlabojumus būvniecības procesā.

2021. gadā būs nepieciešama visas būvniecības nozares resursu mobilizēšana gan lielo, gan vidējo un mazo uzņēmumu līmenī, jo kopumā pieprasījums  pēc būvniecības nozares pakalpojumiem un produktiem būs augsts, jo pakāpeniski pieaugs publiskais pasūtījums, komercsektorā tiks turpināti vidējie un lielie projekti, pieaugs eksporta tirgus pieprasījums un vasaras sezonā aktivizēsies privātais segments. 

Neskatoties uz 2020. gada izaicinājumiem, būvuzņēmēji uz 2021. gadu raugās kā uz iespēju konstruktīvi un pat paātrinātā tempā ar valsts pārvaldi risināt nozares attīstībai tik būtiskos jautājumus.

2020. gadā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības biedri – lielākie būvuzņēmēji – ir īstenojuši vērienīgus objektus gan jaunbūvju, restaurācijas, rekonstrukcijas, gan inženierbūvju jomā.

Skatiet paveiktā apkopojumu pievienotajā dokumentā vai šeit.