Latvijas būvnieki

Lai arī ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē  ir samazinājies no 40% 2015. gadā līdz 38,5% 2016. gadā, būvniecības uzņēmumu vadītāji un nozares eksperti joprojām ēnu ekonomiku vērtē kā būtisku problēmu nozares konkurētspējai, secināts šodien publiskotajā pētījumā par ēnu ekonomiku Latvijas būvniecības nozarē 2016. gadā. Pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomikas mazināšanai nepieciešami kompleksi pasākumi, tostarp ģenerālvienošanās noslēgšana par minimālajām algām un elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana.

Ēnu ekonomikas galvenā problēma – aplokšņu algas 2016. gadā ir samazinājušās līdz 34.6% (36.3% 2015. gadā). 2016. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir mazinājusies arī uzņēmumu ienākumu neuzrādīšana – no  19.9% līdz 18.5% – un darbinieku skaita neuzrādīšana – no 9.6% uz 7.6%. 2016. gadā būvniecības nozarē nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi bija 754 EUR, kas ir mazāk nekā vidējie mēneša darba ienākumi valstī – 837 EUR. Mazinājies ir arī korupcijas līmenis – no 17,9% 2015. gadā līdz 15,1% 2016. gadā. Neskatoties uz pāris pozitīvajām tendencēm, ēnu ekonomikas rādītāji Latvijas būvniecības nozarē joprojām ir būtiski lielāki nekā vidējie ēnu ekonomikas rādītāji Latvijā kopumā.

“Ēnu ekonomikas kopējais mazinājums nozarē ir laba tendence, sevišķi ņemot vērā būvniecības produkcijas apjoma būtisku kritumu 2016. gadā par 17.8%, salīdzinot ar 2015. gadu. Nozarē, kur jau tā valda ļoti asa konkurence, kopējais apjoma kritums ietekmē cenas un līdz ar to daudziem uzņēmējiem var būt papildus stimuls iesaistīties ēnu ekonomikas darbībās,” uzsver pētnieks un SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka.

Pētījums rāda, ka pēc būvnieku domām uzsāktas pozitīvi vērtējamas iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanā būvniecībā, tomēr pārmaiņas notiek pārāk lēni. Pētījuma dati liecina, ka iedarbīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanā būs nozares spēja vienoties par minimālo algu, tādējādi palīdzot risināt aplokšņu algu problēmu nozarē.

Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja, norāda: “Gausie pārmaiņu procesi būvniecībā ir apliecinājuši, ka ar represīvām metodēm ēnu ekonomiku nozarē neizskaudīsim. Nepieciešams īstenot ilgtermiņa pasākumu kopumu, kas ļautu pāršķirt jaunu lappusi nozares attīstības stāstā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība aktīvi mēģina panākt, lai tiktu noslēgta nozares ģenerālvienošanās par minimālajām algām. Tā apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanu ir efektīvākais instruments cīņā ar ēnu ekonomiku būvniecībā, tāpēc to ieviešanai ir jābūt absolūtai prioritātei, lai jau 2018. gada sākumā ģenerālvienošanās tiktu panākta.”

Arī Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens akcentē uzsākto iniciatīvu nozīmi: “Efektīvai cīņai ar ēnu ekonomiku būvniecības jomā, jāturpina darbs pie jau uzsāktajiem pasākumiem, kas tiešā veidā vērsti uz risku mazināšanu galvenajās komponentēs – ģenerālvienošanās par minimālajiem atalgojuma līmeņiem būvniecības profesijās, elektroniskās darba laika uzskaites un tipveida līgumu ieviešana. Būtiski ir tos ieviest jēgpilni, ar efektīvu uzraudzības mehānismu, lai sasniegtu ilgtspējīgu plānoto efektu. Tādēļ ēnu ekonomikas ierobežošanai ir jābūt visas valdības prioritātei, ar aktīvu uzraugošo iestāžu iesaistīšanos.”

Tāpat pētījums atklāj, ka uzņēmēju ieskatā būtiskākā ēnu ekonomikas apjomu veicinošā problēma Latvijas būvniecībā ir augstās nodokļu likmes un nekonsekventā nodokļu politika. Rezultāti rāda, ka būvniecības nozarē uzņēmumi visvairāk izvairās no darbaspēka nodokļu maksāšanas. Tam seko izvairīšanās no ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa nomaksas. Vienlaikus pētījums apliecina lielas daļas nozares pārstāvju pozitīvo attieksmi attiecībā uz plānotajām nodokļu reformām.

Konferencē notika arī būvniecības nozares ētikas kodeksa parakstīšana, piedaloties nozares profesionālajām organizācijām. Izstrādājot un parakstot ētikas kodeksu, būvniecības nozare apņēmusies pilnveidot un attīstīt savus iekšējos darbības procesus, kas vienlaikus ir nozarē strādājošo atbildības apliecinājums sabiedrībai par savu darbu un tā kvalitāti.

Ētikas kodekss tika apstiprināts Būvniecības padomes sēdē 17. maijā un tas būs saistošs visai būvniecības nozarei. Tiks veidota arī atsevišķa ētikas komisija, kurā tiks izskatīti būvniecības nozares dalībnieku iespējamie pārkāpumi neatkarīgi no tā, vai pārkāpumu veicējs ir kādas profesionālās organizācijas biedrs.

Pilns ziņojuma “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2016” teksts

Pētījuma prezentācija

Būvniecības nozares ētikas kodekss

Ziņojums “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2016” veikusi biedrība “BASE” sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). Tā mērķis ir, apkopojot pieejamo statistiku, būvuzņēmumu vadītāju, kā arī nozares ekspertu viedokļus, sniegt padziļinātu ieskatu ēnu ekonomikas problemātikā Latvijas būvniecības nozarē 2016. gadā, salīdzinājumā ar 2015. gadu. Pētījums balstās uz būvniecības uzņēmumu vadītāju un ekspertu aptaujām.