Ēnu ekonomiku var mazināt ar motivējošiem nodokļu maksājumu instrumentiem

Image for Ēnu ekonomiku var mazināt ar motivējošiem nodokļu maksājumu instrumentiem

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē ir ieviesti vairāki pašas nozares iniciēti pasākumi – obligāta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) lielajos būvobjektos, nozares ģenerālvienošanās par minimālo algu. Tomēr Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktais pētījums atklāj būtiskas atšķirības ēnu ekonomikas apjomā starp dažādiem uzņēmumu segmentiem.

Šobrīd Finanšu ministrijas vadībā tiek veidots ēnu ekonomikas mazināšanas plāns nākamajam periodam, tāpēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerība organizēja diskusiju “Ēnām pa pēdām jeb efektīva ēnu ekonomikas mazināšana būvniecībā” ar mērķi panākt kopīgu izpratni valsts pārvaldes institūciju un būvuzņēmēju starpā par esošo situāciju ēnu ekonomikas mazināšanas jomā būvniecībā un dalīties viedokļos par topošā plāna mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Galvenie secinājumi un priekšlikumi, par kuriem diskutēja gan valsts pārvaldes, gan nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, ēnu ekonomikas mazināšanai:

  • Valsts pārvaldei jāuzlabo lielo objektu būvuzņēmumu un nodarbināto aplokšņu algu monitorings.

Kā norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, tad nozarē izveidotā EDLUS sistēma darbojas, ir pieejamas atskaites, tomēr pastāv jautājums “vai mēs visi skatāmies uz īstajām lietām”. Partnerības vadītājs Gints Miķelsons uzsvēra, ka tikai pēc EDLUS un EDS datu analīzes var domāt par jauniem pasākumiem, kuri radītu papildu administratīvo slogu jau esošiem nodokļu maksātājiem.

  • Ir jāmazina aplokšņu algas mazajos uzņēmumos, privātmāju/dzīvokļu segmentā ieviešot motivējošus nodokļu maksājumu instrumentus un pēc tam aktīvāku kontroli.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktais pētījums atklāj būtiskas atšķirības ēnu ekonomikas apjomā starp dažādiem uzņēmumu segmentiem, izceļot neuzrādīto jeb aplokšņu algu īpatsvaru. Ja lielo uzņēmumu vidū nedeklarētais atalgojums veido vidēji 12 %, tad būvkomersantu mazajā segmentā ēnu ekonomika ir ievērojami augstāka, sasniedzot vidēji 50 %.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu nepieciešams pārskatīt, lai jau 2023. gadā varētu ieviest konkrētus pasākumus mazo uzņēmumu un privātā segmentā, kā arī novērst tādus pasākumus, kas uzliek papildu administratīvo slogu un izmaksas lielajiem komersantiem, kuri jau šodien godprātīgi maksā nodokļus.

  • Jāizveido jauna būvniecības ēnu ekonomikas pārvaldības un monitoringa institūcija.

Lai pastāvīgi monitorētu situāciju, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ierosina izveidot datos balstītu būvniecības nozares ēnu indeksu. Lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams izveidot patstāvīgu institūciju, kura seko līdzi plāna aktivitātēm un ēnu apjomiem.

Diskusija notika šī gada 28. septembrī, piedaloties valsts sektora pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, iepirkumu uzraudzības biroja un citām institūcijām, kā arī būvkomersantu pārstāvjiem, publiskajiem pasūtītājiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un būvniecības nozares asociāciju dalībniekiem.

Partnerības prezentāciju skatiet zemāk.